Brisele bija piešķīrusi Bulgārijai īpašu izņēmumu no Krievijas naftas importa aizlieguma, un tas ir ticis izmantots ne tikai tam, lai nodrošinātu ar enerģiju bulgārus. Krievijas nafta pārstrādāta "Lukoil" piederošā rūpnīcā Burgasas pilsētā, pēc tam eksportēta, tai skaitā arī uz dažām ES valstīm.
Sankcijas tiek apietas
Kā liecina pretkorupcijas organizācijas "Global Witness" pētījums, šī gada pirmo 10 mēnešu laikā uz Krievijas uzņēmumam "Lukoil" piederošo "Neftohim Burgas" rūpnīcu nosūtīti 4,95 miljoni tonnu Krievijas naftas.
Ekspertu aprēķini liecina, ka Kremlis tādējādi guvis 1,13 miljardus eiro lielus nodokļu ieņēmumus. "Global Witness" norāda, ka par šādu summu Putina režīms veselu gadu varētu uzturēt algotņu grupējuma "Wagner" darbību.
🔴EXCLUSIVE: An investigation by Global Witness, @CREACleanAir and @CSDBuildBridges reveals that a refinery in the EU 🇪🇺bought Russian #Oil worth £1.1 billion to the Kremlin this year alone. #FossilFuelsFundWar
— Global Witness (@Global_Witness) November 9, 2023
Read more here 👇https://t.co/UpczS4Yz4g
Bulgārija šogad ir ceturtā lielākā pa jūru piegādātās Krievijas naftas importētāja aiz Indijas, Ķīnas un Turcijas.
Kad pagājušā gada decembrī ES ieviesa Krievijas naftas embargo, attiecībā uz Bulgāriju tika izdarīts izņēmums, lai Bulgārija varētu nodrošināt sevi ar naftas produktiem, kā arī piegādāt degvielu Ukrainai. Taču izrādījies, ka Burgasas rūpnīcā pārstrādātā nafta tiek eksportēta arī uz citām valstīm.
Šī naftas pārstrādes rūpnīca nodrošina 80% no Bulgārijas dīzeļdegvielas un benzīna vajadzībām, un tādējādi "Lukoil" ieguvis arī nozīmīgu politisko ietekmi valstī, secina "Politico".
Gāzes "atmazgāšana"
Ceturtdien arī Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, prasot likvidēt nepilnības ES sankciju režīmā pret Krieviju. Norādīts, ka Krievija spējusi apiet ES un G7 valstu ieviestos naftas cenu griestus – Eiropā strauji pieaudzis naftas produktu imports no Indijas.
Tāpat arī kritiski svarīgas Rietumu izcelsmes naftas produktu sastāvdaļas joprojām nonāk Krievijā caur Ķīnu, Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kazahstānu un Serbiju.
Arī Azerbaidžāna un citas valstis "atmazgā" Krievijas gāzi, lai to importētu Eiropas Savienībā. Tāpat arī turpinās cauruļvadu gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas.
Ar jaunām sankcijām pret Krieviju nākusi klajā arī Lielbritānija – šoreiz tās vērstas pret Krievijas naftu un zeltu. Jaunie sankciju pasākumu vērsti pret Krievijas oligarhiem, uzņēmumiem, kā arī "veicinātājiem" trešajās valstīs – kā, piemēram, necaurspīdīgas īpašumtiesību struktūras Apvienotajos Arābu Emirātos, kas, domājams, palīdz Maskavai izvairīties no sankcijām.
Sankcijām pakļauti divi no Maskavas lielākajiem zelta ražotājiem – "Nord Gold" un "Highland Gold Mining", jo briti izpētījuši, ka Krievijas zelts tiekot arvien vairāk nosūtīts uz valstīm, kuras Krievijai nepiemēro sankcijas, un tur zelts tiek pārkausēts, lai to nevarētu identificēt.
Meklē iespējas konfiscēt Krievijas aktīvus
ES pašlaik strādā pie jau 12. sankciju kārtas pret Krieviju.
ES plāno Ukrainai pārskaitīt peļņu no iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem Eiropā. Pēc Beļģijas valdības datiem, piemēram, finanšu kompānijā "Euroclear" iesaldēti gandrīz 197 miljardi eiro, no kuriem lielākā daļa pieder Krievijas Centrālajai bankai un ir iesaldēti vērtspapīru depozitārijā saskaņā ar ES sankciju režīmu.
No šiem aktīviem "Euroclear" šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir guvusi aptuveni 3 miljardus eiro lielu peļņu. EK šobrīd strādā pie šī priekšlikuma.
Taču gan Vācija, gan citi pauž bažas, ka jebkura šāda rīcība varētu pārkāpt starptautiskās tiesības. Krievijas aktīvu apjoms Eiropā ir arī lielāks nekā ASV vai Kanādā.
Turklāt Eiropas Centrālā banka ir brīdinājusi, ka tas var radīt iespējamus riskus eiro, jo varētu mudināt citas valstis atteikties no savu aktīvu turēšanas eiro valūtā.
