Inflācijas dēļ malkas un granulu cenas šogad – nedaudz augstākas nekā pirms kara Ukrainā

Pērn piedzīvojām energocenu krīzi, kad gāzes cena uzkāpa nepieredzētos augstumos un tas ietekmēja arī pārējā kurināmā – granulu un malkas – cenu. Ja vien šogad ziemā nebūs liels un ilgstošs aukstums, tad cenas kāpums varētu būt līdz 20%, bet, tā kā daudzi jau kurināmo iegādājušies vasarā, kad cenas bija zemas, lielas svārstības kurināmā tirgū šogad nav gaidāmas. 

ĪSUMĀ:

  • Šogad dabasgāzes cena stabilizējusies, tādēļ situācija stabila arī ar citām energocenām.
  • Siltumuzņēmumu asociācija: par energoresursu pietiekamību nav jāuztraucas.
  • Kubikmetrs malkas patlaban maksā aptuveni 45 eiro.
  • Gatavojoties apkures sezonai, cilvēki malkas krājumus par zemākām cenām sagādājuši vasarā.
  • Mazāk turīgām mājsaimniecībām plāno samazināt rēķinus apkures sadārdzinājuma gadījumā.
  • Siltumuzņēmumu asociācija vērtē – pat ja atbalsts nebūs nepieciešams, labi, ka izveidota sistēma ar noteiktiem kritērijiem. 
  • Patērētāju sargi brīdina – uzdarbojas krāpnieki, kas piedāvā malku un briketes viltus mājaslapās.

Inflācijas dēļ malkas un granulu cenas šogad – nedaudz augstākas nekā pirms kara Ukrainā
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

Šogad dabasgāzes cena stabilizējusies; situācija stabila arī ar citām energocenām

Pagājušajā ziemā rekordaugstu līmeni sasniedza gāzes cena – pat vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu, un augstā cena un gāzes trūkums ietekmēja to, ka cenas palielinājās arī granulām un malkai. 

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš stāstīja: "Šogad dabasgāze ir stabilizējusies, daudzi no lielajiem siltumapgādes uzņēmumiem faktiski ir jau vai nu līguma slēgšanas, vai jau ir noslēguši dabasgāzes piegādes līgumu uz visu apkures sezonu, kā rezultātā situācija, es teiktu, ir stabila. Un tas norāda arī uz stabilu situāciju attiecībā uz energoresursu pietiekamību arī citu resursu segmentā, respektīvi, koksne, malka, granulas."

Haralds Vīgants pārstāv gan granulu tirgotāju "Graanul Palets", gan vada Bioenerģijas asociāciju. Viņš skaidroja – augsto gāzes cenu dēļ palielinājās pieprasījums pēc biomasas, pieauga arī eksports uz Skandināvijas valstīm, pircēji veidoja uzkrājumus, un līdz ar to cēlās cenas.

"Biomasa bija divreiz vai pat trīsreiz izdevīgāk, un tāpēc jau arī notika tas, ka visi pārslēdzās vairāk uz biomasu. Mežizstrāde nespēja nodrošināt pieprasījumu, un tāpēc arī cena arī tik strauji kāpa uz augšu. Vēl viens aspekts – vienu daļu Eiropas granulu nodrošina arī Krievija un Baltkrievija, kas bija apmēram divi miljoni granulu tonnu izejmateriāls zāģētavām. Un tad, kad uzlika embargo kokmateriāliem, viena puse ir nodrošināta no Amerikas un otra tad ir nosegta ar Eiropas granulu ražotājiem," skaidroja Vīgants.

Gatavojoties apkures sezonai, cilvēki malkas krājumus sagādājuši vasarā

Kā liecina informācija "Latvianwood.lv" mājaslapā, kubikmetrs malkas šobrīd vidēji maksā 45 eiro, pagājušā gada sākumā cena bija 40 eiro kubikmetrā. 

Vīgants norādīja, ka ļoti svarīgs faktors ir, cik gara un auksta būs ziema: "Zemākais prēmiju granulām slieksnis bija, man liekas, maijs, jūnijs, kad šīs cenas bija zemākās, tad arī ļoti daudzi pirka un veidoja šos uzkrājumus.

Mēs tagad redzam, ka pieprasījums samazinās, tā kā visi ir izmantojuši vasaras laiku, kad cenas ir zemākās."

Ministrija sagatavojusi atbalsta programmu mazāk turīgām mājsaimniecībām

Pērn apkures sezonā valsts atbalsts mājsaimniecībām sasniedza 370 miljonus eiro. Klimata un enerģētikas ministrija šonedēļ valdībā iesniedza atbalsta programmu mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, ja kurināmā cenas būs ārkārtīgi augstas un pārsniegs noteiktu slieksni. Ministrijas Enerģētikas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis stāstīja, ka to, kuras mājsaimniecības kvalificēsies atbalstam, automātiski noteiks īpaša sistēma.

"Tiklīdz ieņēmumi uz vienu mājsaimniecības locekli kļūst zemāki par šo mērķu vērtību un cenas apkurei pārsniedz ārkārtējo vērtību, tā automātiski tiek piemērots atbalsts šīm iedzīvotāju grupām, ko viņi jau saņems rēķinā. Tas nepieciešamības gadījumā patiešām aptvers pietiekami lielu mājsaimniecību loku, palīdzot tām pārlaist šādus īslaicīgus energoresursu cenu satricinājumus," atzīmēja Valdmanis.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Vītoliņš vērtēja – pat ja valsts atbalsts iedzīvotājiem apkures sezonā nebūs nepieciešams, ir labi, ka izveidota atbalsta sistēma ar noteiktiem kritērijiem.

"Valsts veido šo sistēmu, šo atbalstu konkrēti tām mājsaimniecībām, kam tas būs nepieciešams, nevis vienkārši, kā te kolēģi izsakās, izsmērēt naudu pa visām mājsaimniecībām. Tā pieeja, es domāju, ir pareiza, un dievs dod, ka mums tā sistēma tomēr nebūs jāizmanto, bet lai tā ir izstrādāta un nepieciešamības gadījumā to var iedarbināt," sacīja Vītoliņš.

Patērētāju sargi brīdina par krāpniekiem

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs brīdina, ka šosezon jau saņemtas vairākas sūdzības par to, ka iedzīvotāji ir pasūtījuši kurināmo – briketes vai malku, veikuši priekšapmaksu, bet preci nav saņēmuši.

Lai apmānītu iedzīvotājus, krāpnieki veido viltus interneta mājaslapas. Jāuzmanās arī, ja kurināmais tiek piedāvāts par aizdomīgi zemām cenām. 

KONTEKSTS: 

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.

Tuvojoties 2022./2023. gada apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēju kompensāciju apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāku mājokļa pabalstu. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro. Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi lika savilkt jostas arī pašvaldībām

Tuvojoties vasarai, tarifus būtiski mazināja. Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā prognozē, ka nākamajā apkures sezonā izmaksas par apkuri gaidāmas līdzīgas kā iepriekšējā sezonā ar valsts atbalstu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti