Tas nebūs vienas dienas, mēnešu jautājums. Šobrīd Krievija ir situācijā: vai nu būs jāatkāpjas ar kaunu vai ar milzu sakāvi,” norāda Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Judīte Čunka. Viņa piebilst, ka patlaban visas iesaistītās puses – Krievija, Ukraina, ES, ASV – ir izteikušās un nogaida.
Līdzīgi domā arī Latvijas Radio žurnāliste Olga Dragiļeva. „Krievijas karabāzes nekur nepazudīs, pat ja šī situācija kaut kā norimsies (..) bāzes paliks,” sacīja Dragiļeva. Viņa noraidīja apgalvojumu, ka Ukrainas iedzīvotāji pieņems Krievijas vadību.
Es domāju, ka nē. Ļoti šaubos. Neskatoties, kurai tautībai un valodas telpai cilvēki pieder, viņiem ir ļoti cienīga patriotisma sajūta (..) Sajūta par to, ka tā ir viena, nedalāma valsts. Es nepieļauju iespēju, ka kāds ielauzīsies no malas un visu mainīs,” saka Dragiļeva.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Irina Kuzņecova saka, ka Krievijas prezidentam šobrīd pašam būtu grūti atkāpties. „Krievi diez vai ar godu atkāpsies (..) Ja Putins pēkšņi pieņems lēmumu atkāpties, tad ko mēs [Krievijas valdība] darīsim ar sabiedrisko viedokli? Būs nenormāls spiediens [no sabiedrības puses uz valdību],” uztver Kuzņecova.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
