Zīle: Ukrainas lielums un politiķu atšķirīgā mentalitāte var kļūt par šķērsli tās uzņemšanai ES

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Daudzi Rietumeiropas politiķi labprāt fotografējas kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vai Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku, taču patiesībā baidās no šīs valsts pārstāvju atšķirīgās mentalitātes un enerģijas, kā arī no pašas Ukrainas – tās lieluma dēļ. Tas var kļūt par nopietni šķērsli Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā, uzskata Nacionālās apvienības pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.  

Intervijā Latvijas Radio Zīle pauda: "Viņi ir koncentrējušies, profesionāli un ar citu mentalitāti politikā. Ko es redzu, – ka daži mani kolēģi no daudzām Eiropas valstīm neinteresējas faktiski tik daudz par rezultātu, ko viņi likumdošanā izdara, bet par to, kas viņiem vajadzīgs, lai pārvēlētos."

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle
00:00 / 01:21
Lejuplādēt

Viņiem [ukraiņiem] ir citāda jauda un citāds rūdījums, kas Eiropu var darīt piesardzīgu?

Roberts Zīle: Jā, un arī Ukrainas lielums! Emigrācijā, protams, tagad ir daudz bēgļu, bet [Ukrainā] tie ir apmēram 40 miljoni iedzīvotāju. Polija arī ir liela valsts. Faktiski tātad Eiropā pēc visiem Eiropas [Savienības] dibināšanas līgumiem, teiksim, Eiropas Parlamenta pārstāvniecībā – cik vietas ir no konkrētās valsts, vai [Eiropas] Padomē cik balsis ir, – tas nozīmē to, ka tāds bloks kā Ukraina un Polija faktiski tagad politiski acīm redzami sadarbojas… Ja pieņem, ka pie šiem Eiropas Savienības līgumiem Ukrainu pieņem Eiropas Savienībā, tad spēku samērs krietni izmainās.

Tas var apgrūtināt Ukrainas uzņemšanu?

Roberts Zīle: Jā, neapšaubāmi. Tas mans piemērs – iedomājieties, vadošais ekonomiskais spēks, kādreiz, iespējams, arī politiskais – Vācija Eiropā. Tad viņu pārstāvniecība, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un valsts lielumu, faktiski nosacīti izlīdzinās ar bloku Ukraina–Polija . Un, ja pieskaita Baltijas valstis, tad mēs esam krietni vairāk.

Latvijas Radio korespondents Briselē Artjoms Konohovs savukārt komentēja, ka, piemēram, Francijas prezidents Emanuēls Makrons runā par bloka iekšējo intimitāti, ko nevajadzētu izjaukt, jo pašreizējās valstis ir vairāk vai mazāk viena pie otras pieradušas, bet tik lielas valsts uzņemšana to izjauks un arī mazinās Vācijas un Francijas teikšanu ES.

Daudzās turīgākajās valstīs pastāv šaubas, vai bloks spēs absorbēt tik lielu valsti kā Ukraina, jo tas prasīs lielus ieguldījumus. Bet attīstības līmenis Baltijas valstīs vai Balkānos ar Vāciju vai Nīderlandi vēl nav izlīdzinājies.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš norādīja, ka viņš ir atvērts diskusijām par izmaiņām un reformām, kas ir nepieciešamas pašā ES, lai tā būtu gatava paplašināties. Bet taustāma piedāvājuma šobrīd uz galda nav.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienība asociācijas līgumu ar Ukrainu apstiprināja jau 2017.gadā, bet parakstīts tas bija jau 2014.gadā. Taču toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs Austrumu partnerības valstu samitā mēģināja atteikties no līguma parakstīšanas, kas savukārt izraisīja plašus protestus Kijiva un noveda pie Janukoviča gāšanas. Asociācijas līgums tuvināja Ukrainu Eiropas Savienībai gan politiski, gan ekonomiski, kas kļuva par Maskavas neapmierinātības iemeslu, un 2014. gadā Vladimira Putina vadītā Krievija nekavējās okupēt Krimas pussalu un iebrukt Austrumukrainā.

2022. gadā, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, Kijiva aicināja ES uzņemt Ukrainu aliansē paātrinātā kārtībā, un jūnija vidū Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt Ukrainai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti