Ukrainā parlaments atlaiž Janukoviču; vēlēšanas notiks 25.maijā

Ukrainas Augstākā Rada pieņēma lēmumu par Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atstatīšanos no konstitucionālo pienākumu pildīšanas un noteica, ka prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiks 25.maijā, ziņo raidsabiedrība BBC.  

Rada nolēma noteikt, ka Janukovičs pats atstatīja sevi no konstitucionālo pienākumu pildīšanas un vairs tos nepilda. Rada šādi lēma, ņemot vēra to, ka Janukovičs nepilda savus pienākumus, kas apdraud valsts teritoriālo vienotību un Ukrainas suverenitāti un var izraisīt masveida pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu, kā arī paužot Ukrainas tautas suvereno gribu, teikts Radas lēmuma. Prezidenta vēlēšanas notiks 25.maijā.

Par Janukoviča atstādināšanu balsoja 328 deputāti, kas ir konstitucionālais vairākums.

 Pirms balsojuma jaunieceltais spīkers paziņoja, ka pēcpusdienā partijas "Batkivščina" līderim Arsēnijam Jaceņukam esot izdevies telefoniski sazināties ar Janukoviču. Janukovičam piedāvāts demisionēt, un tobrīd viņš tam piekrita, apgalvoja parlamenta priekšsēdētājs.

Janukoviča pārstāve Anna Germana paziņojusi, ka Janukovičs neatzīst Augstākas Radas pieņemto lēmumu par viņa atstādināšanu no prezidenta amata, un to uzskata par nelikumīgu, vēsta aģentūra UNIAN.

Barikādēs Radas lēmumu sagaidīja ar gavilēm, stāstīju „Latvijas Radio 4” speciālkorespondente Kijevā Olga Dragiļeva. Protestētāji atzina, ka beidzot viņu lūgšanas ir sadzirdētas.

Par iespējamiem prezidenta amata kandidātiem tiek nosaukta gan sestdien no cietuma atbrīvota bijusī premjerministre Jūlija Timošenko, gan partijas „Udar” līderis Vitālijs Kļičko. Cilvēki arī uztraucās, vai nākamais prezidents nebūs tāds pats kā iepriekšējais, vai pat sliktāks.

Kijevā ir auksti, līst lietus, Neatkarības laukumā ir dubļains, taču uz laukumu aizvien plūst cilvēki, daudzi nes ziedus, lai noliktu tos vietās, kur tika nošauti protestētāji. Savukārt Janukoviča paziņojumu par valsts apvērsumu cilvēki Kijevas ielās neuztver nopietni, uzskatot to par mēģinājumu vēl dažas dienas palikt pie varas.

Bijusī premjere Jūlija Timošenko ir atbrīvota no ieslodzījuma. Aģentūra UNIAN ziņo, ka tas noticis pirms pulksten 18:00 pēc Latvijas laika. Viņa automobilī izvesta no Harkovas slimnīcas teritorijas, kur bija pārvesta no cietuma veselības problēmu dēļ. Timošenko dodas uz protestu epicentru - Kijevas Neatkarības laukumu Kijevā, ziņo vietējie mediji. 

Savukārt Harkovā uz kongresu sanākuši vairāki tūkstoši visu līmeņu pašvaldību deputāti  no dienvidaustrumu apgabaliem un Krimas autonomijas. Viņi paziņojuši, ka neatzīst centrālā parlamenta varu. Ārvalstu novērotāji pieļauj, ka tas var būt sākums Ukrainas teritorijas pārdalei vai vismaz pārvaldes formas maiņai no unitāras valsts uz federāciju.

Uz Harkovu arī aizbēdzis aizsardzības ministrs Pāvels Ļebedevs, bet ministrijā dedzināti dokumenti. Ministrija vēlāk izplatīja paziņojumu, ka armija ir tautas pusē un politisko konfliktos neiesaistīsies. Kijevā kārtību nodrošina pašaizsardzības vienības. Iekšlietu ministrijā apgalvo, ka milicija ir parlamenta pusē.   Kārtība esot arī uz valsts robežām. Tāpat drošībā esot arī 15 valstī esošie  kodolreaktori. 

Harkovā notiekošā dienvidaustrumu apgabalu un Krimas  pašvaldību deputātu kongresa dalībnieki gan, atsaucoties  tieši uz apdraudējumu atomspēkstacijām, aicinājuši ārvalstis, kas atbalstot Ukrainas nedalāmību parūpēties par drošību. To varot saprast arī kā aicinājumu Krievijai ievest savu karaspēku.   Kongresa rīkotāji iepriekš paziņoja, ka negrasās sašķelt valsti. 

Tikmēr Krimas autonomijas valdība atzinusi ka neizslēdz iespēju atdalīties.  Parlaments Kijevā savukārt pieņēmis rezolūciju par separātisma ne pieļaušanu.  

Ukrainā sestdien pēcpusdienā nebija skaidrības ne tikai  par prezidenta Viktora Janukoviča atrašanās vietu, bet arī par to, vai viņš atkāpies no amata. Par viņa atkāpšanos paziņoja opozīcijas deputāti, taču vēlāk valdošās partijas pārstāvji to noliedza, taču vēlāk prezidents nācis klajā ar paziņojumu, nosaucot notikušo par valsts apvērsumu un uzsverot, ka viņš atkāpties negrasās.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš bija tieši iesaistījies sarunās starp Janukoviču un opozīciju, gan paziņojis, ka Kijevā valsts apvērsums nav noticis, valdības ēkas ir pamestas, bet Augstākās Radas jaunais spīkers ievēlēts likumīgi. Sikorskis piebilda, ka Janukovičam ir 24 stundas laika, lai parakstītu likumu par atgriešanos pie 2004.gada konstitūcijas.

Citāds tonis bija Krievijas Ārlietu ministrijas šodien izplatītajā paziņojumā. Tā brīdināja, ka "ekstrēmisti" Ukrainā apdraudot valsts suverenitāti, bet "Opozīcija ne tikai nav izpildījusi nevienu no savām saistībām, bet izvirza arī jaunas prasības. 

Ņemot vērā, ka Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos Janukovičs baudījis lielāku atbalstu, nekā rietumos, politiskā krīze radījusi bažas par valsts šķelšanos. Ukrainas armija tikmēr paziņojusi, ka ir uzticīga tautai, un nekādā veidā neiesaistīsies politiskajā konfliktā. Kijevā arī milicijas specvienības „ Berkut” vadītājs paziņoja, ka šis spēks tagad ir tautas pusē.

No rīta sākoties Augstākas Radas sēdei, ko tagad kontrolē līdzšinējā opozīcija, kļuva zināms, ka no Viktoru Janukoviču atbalstošās Reģionu partijas aiziet vēl vairāki deputāti, un paziņots, ka veselības stāvokļa dēļ atkāpjas parlamenta priekšsēdētājs Vladimirs Ribaks. Pāris stundas vēlāk par jauno spīkeri ievēlēja Aleksandru Turčinovu, kurš ir opozīcijas partijas "Batkivščina" jeb "Tēvzeme" vadītāja vietnieks, tuvs bijušās premjers Jūlijas Timošenko sabiedrotais. Neilgi pēc tam Augstākā Rada arī iecēla jaunu iekšlietu ministra vietas izpildītāju - Arī tuvu Timošenko sabiedroto, partijas "Batkivščina" deputātu Arsenu Avakovu. Viņš stājies par vardarbības un spēka pielietošanu vainotā Vitālija Zaharčenko vietā.

Jau ziņots, ka Ukrainas Augstākā Rada, kurā tagad vairākums ir opozīcijas spēkiem, sestdien vēlreiz akceptēja 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un prezidenta Viktora Janukoviča akcepts nav nepieciešams. Parlaments  plāno arī rosināt Janukoviča impīčmentu. Pats Janukovičs sestdien atstāja prezidenta rezidenci un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiek pieļauts, ka viņš pametis valsti.

Piektdien Janukovičs un opozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt  konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī  sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt  vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā.  

Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.

 

 

Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti