Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24. februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai
00:00 / 04:21
Lejuplādēt

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," uzsvēra EK prezidente.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis pateicību fon der Leienai un ES dalībvalstīm par šo "vēsturisko lēmumu".

"Tas ir pirmais solis ceļā uz ES dalībvalsts statusu, kas noteikti tuvinās mūsu uzvaru," vēsta Zelenskis.

27 Eiropas Savienības dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Durvju atvēršana Ukrainai ir lielā mērā simbolisks solis, Kijivai cenšoties nostiprināt savu vietu Eiropā laikā, kad pret Ukrainu pilna mēroga karu atklāti izvērsusi Krievija.

Dažas ES valstis, arī Nīderlande, ir skeptiskas pret to, ka Ukrainas pieņemšana var notikt pārāk ātri. Tomēr, kā norāda diplomāti, sagaidāms, ka līderi piekritīs pirmajam solim.

Līdz ar Ukrainu un Moldovu, kam EK piektdien ieteica piešķirt ES kandidātvalsts statusu, dalībai blokā pieteikusies arī Gruzija.

Taču Leiena izteicās, ka Gruzijai būtu jāsniedz tāda "Eiropas perspektīva", kas ļautu tai nonākt līdz kandidātvalsts statusam, ja tiktu turpinātas jaunas reformas.

Brisele sagaida, ka Gruzijas valdība un opozīcija atrisinās ilgstošās domstarpības, kuru risināšanā pērn bija iesaistījies arī ES Padomes prezidents Šarls Mišels.

ES smagsvaru Francijas, Vācijas un Itālijas līderi ceturtdien vizītes gaitā Kijivā pauda atbalstu tam, ka Ukrainai nekavējoties tiek piešķirts kandidātvalsts statuss.

Kā norādīja Leiena, kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai jāveic, "balstoties izpratnē, ka valsts veiks virkni tālāku svarīgu reformu" pirms pārejas pie nākamā posma un tiek sāktas oficiālas sarunas.

Viņa norādīja uz nepieciešamību veikt tieslietu sistēmas reformu, izskaust korupciju un ierobežot oligarhu ietekmi.

"Protams, mēs saprotam, ka ne visas reformas varēs īstenot laikā, kad valstī notiek karš. Viss process ir balstīts uz nopelniem, tāpēc progress ir pilnībā atkarīgs no Ukrainas. Ukrainas nākotne ir ukraiņu rokās," uzsvēra fon der Leiena.

ES kandidātvalsts statusa apsolīšana Ukrainai izraisījusi naidīgu Krievijas reakciju. Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Nikonovs pavēstījis, ka Ukraina nenodzīvos līdz brīdim, kad varētu kļūt par ES dalībvalsti.

"Turcija ir ES kandidātvalsts no 1999. gada. Ukrainai būs jāgaida ilgāk. Tik ilgi tā nenodzīvos," apgalvo Nikonovs.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, komentējot EK lēmumu, sacīja, ka Brisele kārtējo reizi manipulējot ar Ukrainu, jo ES jau gadiem solot Kijivai integrāciju savās struktūrās.

Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā turpinās Starptautiskais ekonomikas forums, kura dalībniekus piektdien uzrunāja Krievijas prezidents Valdimirs Putins.

Viņš paziņoja, ka tā dēvētā vienpolārā pasaules kārtība ar ASV tās centrā ir beigusi pastāvēt, taču Vašingtona un tās sabiedrotie Rietumos to nevarot pieņemt, tāpēc kā otršķirīgas uzlūkojot valstis, kuras mēģina iedibināt jaunu starptautisko kārtību.

"Viņi uzskata, ka Rietumu dominance globālajā ekonomikā un politikā ir negrozāma un mūžīga. Bet nekas nav mūžīgs," apgalvo Putins.

"Mūsu kolēģi ne tikai noraida realitāti, viņi arī mēģina pretdarboties vēstures gaitai, domā pagājušā gadsimta kategorijās, viņi atrodas savu maldu gūstā. Viņiem ir nepārvarama vēlme sodīt un izdarīt ekonomisku spiedienu uz tiem, kuri vēlas izrauties no viņu rindām un akli pakļauties," teica Putins.

Krievijas vadītājs piebilda, ka pašlaik norisinās tektoniskas izmaiņas ģeopolitikā, globālajā ekonomikā un starptautisko attiecību sistēmā, kuras nevarot ignorēt.

Putins arī paziņoja, ka rietumvalstu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju esot lemtas neveiksmei. Savukārt runājot par paša uzsākto karu Ukrainā, Kremļa galva to attaisnoja ar nepieciešamību aizsargāt Donbasa reģiona iedzīvotājus. Putins sacīja, ka visi tā dēvētās "speciālās operācijas" uzdevumi tikšot sasniegti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt