Ziemeļkoreja piektdien vērsusies pie Krievijas un vairākām Eiropas valstīm ar aicinājumu apsvērt savu diplomātisko pārstāvniecību evakuāciju. Situācijai Korejas pussalā saasinoties, Lielbritānija apstiprinājusi, ka saņēmusi vēstuli no Phenjanas, kurā teikts, ka „no 10. aprīļa Ziemeļkorejas valdība vairs nevarēs garantēt vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību, ja izcelsies konflikts.”
Londona gan norāda, ka, spriežot pēc paziņojuma teksta, Phenjana drīzāk vēlas zināt, vai vēstniecības grasās evakuēties, nevis tām iesaka izvest personālu. Lielbritānija apsver, ko darīt tālāk, vienlaikus uzsverot, ka starptautiskās vienošanās Ziemeļkorejai uzliek par pienākumu aizsargāt diplomātiskās misijas.
Vēstuli saņēmusi arī Krievija, un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norāda, ka Maskava par turpmāko rīcību šobrīd cieši konsultējas ar citām valstīm, tostarp Ķīnu. Viņš norādīja, ka ziņojumu saņēmušas visas Phenjanā esošās vēstniecības, bet vēl ir „daudz faktoru”, kas jāprecizē. Krievijas vēstniecības preses pārstāvis iepriekš norādīja, ka tā ņēmusi vērā šo informāciju, bet turpina darbu ierastajā režīmā, un „nekas ārkārtējs pašlaik nenotiek.”
Vēstules saņemšanu apstiprinājusi arī Bulgārija un Čehija, kurām Phenjanā arī ir diplomātiskās pārstāvniecības. Bulgārijas ārlietu ministrija norādīja, ka visi ārvalstu vēstnieki izsaukti uz Ziemeļkorejas ārlietu ministriju, kas „paziņoja, ka ir gatava palīdzēt, ja viņi vēlas evakuēt diplomātiskās misijas”, ziņo AFP. Sofija norādīja, ka ES valstu vēstnieki sestdien gatavojas tikties, lai runātu par kopēju pozīciju un rīcību. Diplomātiskās pārstāvniecības Phenjanā ir arī tādām kopienas valstīm kā Vācija, Polija, Rumānija un Zviedrija. Savukārt Čehijas ārlietu ministrija norāda, ka tai ir „detalizēts plāns, ko darīt krīzes situācijā”.
Ziemeļkoreaj pēdējo nedēļu laikā nākusi klajā ar virkni brīdinājumu par iespējamu kodolkara uzsākšanu. Visbiežāk par iemeslu minētas Dienvidkorejas un ASV kopīgās militārās mācības, kuras Phenjana uzskata par provokāciju. Tāpat arī jaunas ANO sankcijas, par kurām Drošības padome vienojās pēc Ziemeļkorejas kodolizmēģinājuma februārī.
Phenjana ir paziņojusi par karastāvokli ar Dienvidkoreju, un paziņojusi par kodolreaktora restartēšanu, kas būtu ANO rezolūciju pārkāpums. Pēdējās pāris dienas tiek ziņos, ka Ziemeļkoreja austrumu piekrastē izvietojusi vidējā rādiusa darbības raķetes, kas var apdraudēt gan Dienvidkoreju, gan Japānu.
