Venecuēlas opozīcijas partijas pagājušā gada decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās guva pārsteidzošu uzvaru, iegūstot arī trauslu vairākumu parlamentā. Jau kopš šīs uzvaras opozīcija ir nepārstājot apgalvojusi, ka viens no galvenajiem tās darbības mērķiem būs panākt valsts prezidenta Nikolasa Maduro atstādināšanu no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām.
Šajā ilgajā un sarežģītajā cīņā opozīcijas spēkiem ir izdevies sasniegt pirmo nozīmīgo mērķi. Venecuēlas nacionālā vēlēšanu padome ir atzinusi, ka opozīcijai ir izdevies savākt nepieciešamos 200 000 parakstu jeb 1% no kopējā vēlētāju skaita visos 24 valsts reģionos.
Šie paraksti nepieciešami, lai rosinātu prezidentu izsludināt referendumu par viņa atstādināšanu no amata.
Vēlēšanu padome gan nav noteikusi laiku, kad opozīcijai jāpārvar nākamais nopietnais izaicinājums – jāsavāc četri miljoni parakstu tikai trīs dienu laikā. Vienlaicīgi komisija atzinusi, ka iesniegtajos sarakstos varētu būt atrodami aptuveni 1000 nederīgu parakstu un šī lieta noteikti ir jāizmeklē.
Pašreizējās varas apņēmība ierobežot opozīcijas aktivitātes kārtējo reizi kļuva redzama pirmdien, 1.augustā, kad valsts Augstākā tiesa apturēja opozīcijas aktivitātes valsts parlamentā. Šis lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr no amata netiks atstādināti trīs parlamenta deputāti, kurus apsūdz vēlētāju balsu pirkšanā.
Augstākā tiesa paziņojusi, ka opozīcija izrāda necieņu tiesas spriedumiem, ļaujot trijiem minētajiem deputātiem strādāt.
Opozīcija apgalvo, ka tiesa izmanto nepamatotas apsūdzības, lai apklusinātu iespaidīgo divu trešdaļu deputātu vairākumu parlamentā. Jāpiebilst, ka bez šo triju deputātu balsīm opozīcija absolūto vairākumu parlamentā zaudētu.
Taču par spīti šīm aktivitātēm opozīcijas koalīcija – Demokrātiskās vienotības apaļais galds – tagad var formāli pieprasīt procesa virzību uz priekšu. Šāda prasība jāiesniedz divu dienu laikā. Vēlēšanu padomei tad 15 dienu laikā jāsniedz sava atbilde un vēl 15 dienu laikā jānosaka laiks un vieta nākamās petīcijas parakstu vākšanai.
Ja paraksti otrajai petīcijai tiks savākti, 15 darba dienas tiks atvēlētas parakstu apstiprināšanai. Pēc šī procesa noslēguma referenduma datums ir jānosaka trīs mēnešu laikā. Ja arī visi šie šķēršļi tiktu pārvarēti, opozīcijai referendumā nāksies iegūt vismaz 7,5 miljonu vēlētāju atbalstu – šim skaitlim ir jābūt lielākam nekā 2013. gada prezidenta vēlēšanās par Maduro nobalsojušo skaitu.
Līdz šim valdība ir paziņojusi, ka tā ir apņēmības pilna nepieļaut referenduma izsludināšanu šajā gadā. Kopumā visā valstī ir iesniegti aptuveni 9 000 prasību, cenšoties apturēt opozīcijas aktivitātes.
Kā norāda BBC, ja referendums notiktu šogad, Maduro tajā, visticamāk, zaudētu, un tas dotu iespēju opozīcijai izbeigt gandrīz 17 gadus ilgušo sociālistu valdīšanu. Taču, ja prezidents zaudētu referendumā nākamajā gadā, viņa vietā stātos viceprezidents, nodrošinot sociālistu atrašanos pie varas līdz prezidenta vēlēšanām 2018.gadā.
