Maduro vadībā sarīkotā Venecuēlas referenduma oficiālie rezultāti par robežu ar Gajānu apliecināja, ka 95% nobalsojušo atbalstījuši teritoriālās pretenzijas uz Esekibo reģionu.
"Šodien cilvēki ir runājuši tieši, saprotami un skaļi. Tagad mēs sāksim jaunu, spēcīgu laikmetu, jo mums ir cilvēku uzticēts mandāts. Mūsu pusē ir cilvēku atbalsts," paziņoja Venecuēlas prezidents.
Gajāna un Maduro kritiķi gan apšaubīja Venecuēlas referenduma oficiālos rezultātus un apsūdzēja valsti par balsotāju aktivitātes pārspīlēšanu.
Konflikta saknes meklējamas 19. gadsimtā. Venecuēla uzskata Esekibo reģionu par sev piederošu teritoriju, kaut šķīrējtiesa pirms vairāk nekā 120 gadiem lēma, ka tas pieder Gajānai.
Venecuēlas teritoriālās pretenzijas uzplaiksnījušas ar jaunu sparu pēc tam, kad tropu mežu klātajā Esekibo reģionā atrastas bagātīgas naftas atradnes. Aplēses liecina, ka tie varētu būt vismaz 10 miljardi bareli naftas, kas ir vairāk nekā Kuveitai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Tas dotu iespēju Gajānai dažu gadu laikā pārspēt Venecuēlu naftas eksporta ziņā.
Reģionā dzīvojošie – galvenokārt iezemiešu pēcteči – cer, ka nekādas robežu izmaiņas nenotiks un jebkāda mēroga militāras avantūras nesāksies.
"Es jums godīgi teikšu – neviens nav gatavs kaut kādai pārņemšanai. Neviens mūs nav pat informējis. Tagad mums kā vietējiem līderiem ceļ priekšā dažādus brīdinājumus, lai informētu mūsu cilvēkus par briesmām, kas mums šeit draud," sacīja Tošao cilts līderis Maikls Viliams.
"Mēs lūdzam dievu, mēs ceram un saglabājam ticību, ka nekas slikts nenotiks," pauda Suramas ciema vecākā Lorēna Alikoka.
Gajāna vērsās starptautiskajā tiesā, lai Venecuēlas plānoto referendumu apturētu. Taču tiesas lēmums bija neviennozīmīgs – lai arī referendumu neaizliedza, tiesa lēma, ka Venecuēla pēc tā nedrīkst uzsākt nekādas darbības, kas izmainītu šobrīd nospraustās robežas.
Abas valstis ANO starptautiskās tiesas lēmumu uztvēra kā savu uzvaru – Venecuēla bija gandarīta par to, ka referendums nav aizliegts, bet Gajāna – ka Venecuēla robežas nedrīkst mainīt.
"Mēs esam gandarīti par starptautiskās tiesas lēmumu. Tas paredz, ka Venecuēlai liegtas jebkādas darbības anektēt Gajānas teritoriju vai veikt kādas citas darbības neatkarīgi no referenduma iznākuma. Tas nozīmē, ka Esekibo reģions pēc referenduma jebkurā gadījumā paliks Gajānas kontrolē," sacīja Gajānas prezidents Irfāns Ali.
Tiesa, Maduro jau paziņojis, ka Venecuēlas valsts naftas koncernam sāks izsniegt licences naftas, gāzes un citu izrakteņu ieguvei Esekibo reģionā, bet visiem Gajānas uzņēmumiem tur trīs mēnešu laikā jāpārtrauc darbība.
Tāpat visas Venecuēlas izglītības iestādes saņemšot jauno valsts karti, kurā Venecuēlas sastāvā būs iekļauts Esekibo štats. Gajāna paziņojusi, ka nepieņems nekādas robežu izmaiņas un ir gatava sevi aizstāvēt.
Bijušajai britu kolonijai Gajānai, kas ir arī vienīgā Dienvidamerikas valsts, kur angļu valoda ir valsts valoda, ir būtiski un neatrisināti robežjautājumi ar divām no savām kopumā trim kaimiņvalstīm – Surinamu un Venecuēlu.
Abas problēmas sākās jau 19. gadsimta pirmajā pusē, kopš Venecuēla kaimiņvalstij piederošo reģionu pasludināja par savu.
Taču Lielbritānija, kas tajā laikā atklāja bagātīgas zelta raktuves šajā reģionā, to pievienoja Britu Gajānas kolonijai.
Šķīrējtiesa 1899. gadā lēma, ka Esekibo reģions pieder Britu Gajānas teritorijai.
1966. gadā, kad Gajāna pasludināja neatkarību, tā saglabāja iepriekšējās kolonijas robežas, turklāt starptautiski abas valstis apņēmās ievērot robežas.
