Valstu-«auklīšu» indeksā Latvija – mazāk stingra nekā Lietuva un Igaunija

Eiropas Savienības valstis dažādā mērā ierobežo alkohola, cigarešu, neveselīgo ēdienu un dzērienu patēriņu, to regulējot ar tirdzniecības laiku un reklāmas ierobežojumiem, arī ar nodokļu politiku. Taču reitinga “Nanny State Index” autori uzskata, ka tas nenes vēlamo labumu. Latvija šajā reitingā ir starp “stingrākajām auklēm”, bet nepārspēj Baltijas kaimiņvalstis, ziņo LSM.rus.lv

Reitinga pirmajā vietā ir Somija ar 49,5 punktiem, bet otrajā un trešajā vietā Baltijas valstis: Lietuva (38,7) un Igaunija (37,3). Savukārt Latvija ar 37,2 punktiem šajā novērtējumā ir septītajā vietā, proti, pēdējā no “stingrākajām auklēm”. Kopš 2017.gada šis rādītājs nav mainījies.

Reitinga otrajā galā valstis ar vismaigāko regulējumu minētajās jomās. Pirmajā vietā ir Vācija (11,7), kurai seko Čehija (13,8), Slovākija un Austrija (abām pa 16,9 punktiem).

Raugoties uz atsevišķām jomam, kas apkopotas reitingā, Latvija alkohola ierobežošanā ir septītajā vietā, attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm – devītajā vietā, tabaku – 14.vietā, bet neveselīgās pārtikas ierobežošanā – ceturtajā vieta.

Pētījuma autori uzskata, ka ierobežojoša politika parasti pazemina indivīdu dzīves kvalitāti vienā vai vairākos veidos:

  • cenu pieaugums (nodokļu un tirdzniecības monopola dēļ);
  • patērētāju stigmatizācija;
  • izvēles liegums;
  • neērtības patērētājiem (piemēram, tirdzniecības laika ierobežojumi);
  • informācijas ierobežošana (piemēram, reklāmas aizliegums);
  • produktu kvalitātes samazināšanās.

Reitinga autori ir pārliecināti, ka “aukles politika” rada problēmas un tēriņus. ”Nodokļi grēkam” palielina dzīves dārdzību un iespaido nabadzīgākos, bet cenu pieaugums noved pie ēnu ekonomikas un korupcijas palielināšanās. Savukārt reklāmu ierobežojumi traucē konkurencei un inovāciju attīstībai. Tikmēr smēķēšanas liegumi ietekmējot tūrismu.

Turpretī ierobežojošās politikas atbalstītāji uzsver, ka mērķis attaisno līdzekļus. Pētījumā gan neesot atrasta saistība starp reitinga rezultātiem un dzīves ilguma pieaugumam. Tāpat neesot saistības starp tabakas ierobežojumiem un smēķētāju skaitu. Līdzīgi arī attiecībā uz alkohola patēriņu.

Pētījumā gan atrasta saistība dzīves ilgumu un ekonomisko labklājību. Ekonomikas izaugsme dodot vairāk veselībai, nekā kontroles politika, ieviešot liegumus, norāda EPICENTER.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti