Panorāma

Gandrīz puse iedzīvotāju ziedojuši Ukrainai

Panorāma

Panorāma

Vācijas ārlietu ministre nesola ieroču piegādes Ukrainai

Vācijas ārlietu ministre nesola ieroču piegādes Ukrainai

Vizītē Latvijā trešdien, 20. aprīlī, ieradās Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Galvenais sarunu temats bija Krievijas karš pret Ukrainu. Vācija līdz šim tikusi kritizēta par nepietiekamu atbalstu Ukrainai. Ieroču piegādes Bērboka nesolīja arī tagad, sakot, ka īstermiņā smago tehniku piegādāt Ukrainai iespējams neesot un citu ieroču rezerves Vācijā esot izsmeltas. Vienlaikus viņa apliecināja atbalstu Ukrainai citos veidos, kā arī uzsvēra Vācijas apņemšanos aizsargāt NATO valstu robežas.

Ārlietu ministre Annalēna Bērboka pārstāv Vācijas Zaļo partiju, kuras nostāja pret Krieviju bijusi stingrāka nekā kanclera Olafa Šolca sociāldemokrātu partijai. Izdevums "Politico" pirms divām nedēļām vēstīja, ka Bērboka atbalstījusi smagās tehnikas, tajā skaitā bruņutransportieru un tanku piegādi Ukrainai, taču iniciatīvu bremzējis Šolcs. Ukrainai vajadzīgā palīdzība bija viens no tematiem arī Bērbokas vizītē Latvijā.

Preses konferencē uz jautājumu, vai smagās tehnikas piegāde varētu notikt, Bērboka atbildēja, ka īstermiņā tas neesot iespējams.

"Smagās tehnikas jautājums mums nav tabu tēma, lai arī dažreiz tā izklausās Vācijas debatēs. Mēs esam atbalstījuši šādas piegādes, bet īstermiņā mēs nevaram ātri piegādāt neko no šīs jomas. Tiekoties ar kolēģiem Briselē, NATO un G7, mēs vienojāmies par to, ka atbalstīsim partnerus, kuri ātri var Ukrainai piegādāt padomju ražojuma ieročus, bet mēs nodrošinātu rezervi," teica ministre.

Bērboka sacīja, ka iepriekš Vācija bez plašas publicitātes piegādājusi Ukrainai prettanku raķetes un "Stinger" sistēmas, taču tagad šo ieroču rezerves esot izsmeltas. Tāpēc Vācijas ieskatā nepieciešama koordinācija Eiropas Savienības un G7 valstu starpā, lai saprastu, kā kura valsts var palīdzēt.

"Es uzskatu, ka ārpolitika nozīmē ne tikai ātrus solījumus, ko nevar izpildīt, bet godīgi pateikt, kas ir šobrīd reāli, – attīstīt radošas idejas, kā atbalstīt citus, lai atbalstu sniegtu ne tikai nākamajās dienās, bet mēnešos un gados," norādīja Vācijas ārlietu ministre.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pauda: "Es esmu pilnīgi pārliecināts no sarunām, kas man bija ar Bērbokas kundzi, ka arī federālā valdība Berlīnē meklē iespējas, lai sniegtu maksimālu atbalstu [Ukrainai]. Vācija ir uzticams draugs un sabiedrotais. Mēs visi darām daudz, bet mums ir jādara vairāk."

Bērboka uzsvēra, ka Baltijas valstis var pilnībā paļauties uz Vāciju, ka tā NATO robežu sargās, un tikšanās ar Baltijas valstu līderiem šādu ziņu nodod arī Maskavai.

To pašu Bērboka atkārtoja arī pēcpusdienā pēc tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriem, kas Rīgā bija ieradušies, lai tiktos ar Bērboku tradicionālajā 3+1 formātā. Visu četru valstu pārstāvji asi nosodīja Krievijas iebrukumu un uzsvēra vajadzību sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu Ukrainai.

Pēc vizītes Rīgā Bērboka dosies uz Tallinu, savukārt Baltijas valstu tūri Bērboka noslēgs piektdien ar Viļņas apmeklējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt