Eiropas Komisijas pēdējais ziņojums par ekonomikas prognozēm paredz, ka Ungārijas budžeta deficīts nākamgad varētu palielināties un pārsniegt patlaban esošos un Eiropā noteiktos trīs procentus no iekšzemes kopprodukta. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, tas pieaugtu nedaudz, par trešdaļu procenta, taču Ungārija par to ir brīdināta.
Budapešta uz šīm ziņām reaģējusi ar neslēptu sašutumu. Valdība paziņojusi, ka gatavojas iesaldēt gandrīz 200 miljonu latu lielus izdevumus ministrijās un tām piederošajās iestādēs, lai tādā veidā pārliecinātu Briseli, ka valsts negatavojas pieļaut budžeta deficīta pieaugumu. Taču tajā pašā laikā Ungārijas valdība norāda, ka sperot šo soli bez īstas pārliecības, ka tas ir nepieciešams, jo Brisele, pēc politiķu domām veic nepareizas kalkulācijas.
Ja Eiropas Komisijai šiem pasākumiem nebūs gana, Ungārijas valdībā pie šā soļa neapstāsies un spers arī nākamos. Proti, šobrīd ministri apsver palielināt nodokļus bankām, finanšu darījumiem un enerģētikas kompānijām.
Kā pavēstīja Ungārijas ekonomikas ministrs Mihalijs Varga, visas šīs pārmaiņas īstenos soli pa solim, taču viņš atkārtoti pauda, ka Briseles aprēķini par iespējamu budžeta deficīta celšanos ir neprecīzi. Citējot ministru, Ungārijas mediji vēsta, ka valdībai tagad būs jāmeklē citi ceļi, kur iegūt naudu vairākiem iesāktiem, vērienīgiem projektiem, piemēram, stadiona rekonstrukcijai un parlamenta un tā apkārtnes atjaunošanai.
Ungārijai ir laiks līdz 22. jūnijam, kad sanāksmē tiksies Eiropas Savienības finanšu ministri, lai pārliecinātu dalībvalstis, ka tā dara visu iespējamo un procedūra par budžeta deficīta pārkāpumu pret to nav jāierosina. Ja notiktu pretējais, Ungārija varētu zaudēt būtisku attīstībai domātu Eiropas Savienības finansējumu. Eksperti norāda, ka ar tiem pasākumiem, kurus Ungārija ir iecerējusi īstenot, būtu jāpietiek, lai dalībvalstis pārliecinātu.
Ungārijas un Eiropas Savienības attiecības pēdējā laikā ir visai saspīlētas, ko vecinājuši vairāki kritiski aizrādījumi no Briseles puses gan par ekonomisko situāciju un nepietiekamo stabilitāti, gan par konstitūciju, kuras demokrātiskumu apšaubīja gan Eiropas Komisija, gan arī citas starptautiskas institūcijas.
