„Notiek nopietna izmeklēšana. Domāju, ka pienāks laiks un mēs publiskosim faktus – kas šāva, kad šāva, pēc kura pavēles šāva. Pašlaik šie fakti tiek savākti vienā tīkliņā. Varu tikai pateikt, ka šajās saspīlējumā, kas pārauga slaktiņā un apgrieza valsti kājām gaisā un ieveda šoka stāvokli, atslēgas faktors bija trešais spēks. Un tas nav Ukrainas spēks,” sacīja ministrs.
Viņš arī atzīmēja, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju valsts ziemeļrietumu apgabalos notiek sinhroni un pēc vienādiem scenārijiem.
„Sinhronie uzbrukumi Ukrainai notiek visos ziemeļrietumu apgabalos. Vienlaicīgi sešās pilsētās vakar un aizvakar notika masveida sadursmes ar vieniem un tiem pašiem lozungiem, ar vienām un tām pašām metodēm, vieniem un tiem pašiem cilvēku grupējumiem. Mēs sāksim šo situāciju skaidrot, informēt sabiedrību, aizturēsim un izraidīsim no Ukrainas šīs personas,” uzsvēra ministrs.
Viņš arī norādīja, ka valsts teritorijā kopumā situācija ir kontrolējama, un politiķi, arī tie, kas iepriekš bija dažādās barikāžu pusēs, saprot riskus, uzsvēra Avakovs.
Viņš arī paziņoja, ka uz Ukrainas un Krievijas robežas noteikts stingrs kontroles režīms, lai neielaistu valstī „puišus no tās puses”.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu.
Janukovičs arī esot lūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus. Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā, un Krievija turpina pulcēt savu karaspēku pie Ukrainas robežas.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē pirmdien nolēma, ka ES Krievijas darbības Ukrainā dēvē par agresijas aktu, un atkārto, ka Krievija ir lauzusi starptautiskos līgumus. Ministri nolēma stingri nosodīt Krievijas agresiju.
