Krievija gatavojas anektēt okupētos Ukrainas reģionus jau drīz pēc pseidoreferendumu beigām, brīdina amerikāņu analītiķi.
Viltus referendumi turpinās jau kopš pagājušās piektdienas. Kā liecina Krievijas sniegtā informācija, abās pašpasludinātajās "tautas republikās" vēlētāju aktivitāte esot bijusi augstāka par 80 procentiem, savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalos – nedaudz virs 60 procentiem.
Video no okupētās teritorijas liecina, ka balsošana bieži vien notiek zem automātu stobriem, jo vēlēšanu komisiju darbinieki apstaigā dzīvokļus bruņotu karavīru pavadībā.
Arī vēlēšanu iecirkņos notiek atklāta aģitācija par Kremlim vajadzīgo balsošanas iznākumu. Piemēram, video no Doneckas redzams, ka vēlēšanu iecirkņa darbinieki sāk dienu ar Krievijas himnu, pie sienas redzams Krievijas karogs.
An ‘Electoral Commission’ in Donetsk stands for the Russian anthem before another day’s ‘voting’ on whether or not to join Russia…Don’t expect many ‘no’ votes here
— Sarah Rainsford (@sarahrainsford) September 27, 2022
Follow @ManelAlias who’s on the ground there for more … https://t.co/JjbFNnOATK
Tiek prognozēts, ka pirmie šī starptautiski neatzītā un nelikumīgā balsojuma rezultāti varētu tikt publiskoti otrdien vai trešdien, bet, visticamāk, piecu dienu laikā.
Kā uzskata ASV domnīca "Kara izpētes institūts", tad Krievija varētu mēģināt anektēt okupētās teritorijas pirms vai pēc 1. oktobra. Šajā laikā sākas arī rudens iesaukums armijā.
Eksperti norāda, ka ukraiņi jau tagad tiek iesaukti Krievijas armijā. Tā, piemēram, Sevastopoles gubernators jau esot atskaitījies par vismaz 2000 cilvēku mobilizāciju, savukārt okupētajā Melitopolē Kremlis līdz 10. oktobrim uzdevis izveidot brīvprātīgo pulku no 3000 cilvēku.
Tikmēr Krievijas uzsāktā mobilizācija uzņem apgriezienus, lai arī ne bez grūtībām. Internetā pieejamajos video redzams, ka daudzviet karavīri dzīvo vecās koka barakās, citviet kazarmu ēkās pat nav gultu un iesauktie ir spiesti gulēt uz soliem, bez matračiem vai segām.
Vēl citos video mobilizētie, kuri ir atteikušies pildīt pavēles, redzami lielā skaitā ieslēgti vienā telpā bez pārtikas, ūdens un ar ierobežotām iespējām apmeklēt labierīcības.
Visai saspringta situācija ir izveidojusies uz Gruzijas robežas, kur izbraukt gribētāju automašīnu rindas pārsniedz 20 kilometrus.
Lai arī cilvēkiem tika ļauts robežu šķērsot ar kājām vai velosipēdiem, Krievijas Iekšlietu ministrija apstiprinājusi, ka pie robežšķērsošanas vietas plānots izveidot mobilo kara komisariāta punktu.
Kā vēsta Ukrainas Ģenerālštābs, arī Hersonas apgabala okupētā teritorija pašlaik ir pilnībā slēgta iebraukšanai un izbraukšanai. Turklāt uz ukraiņu karstajām līnijām pienākot arvien vairāk zvanu, kurās mobilizētie Krievijas iedzīvotāji interesējoties par iespējām padoties ukraiņu gūstā.
Tāpat tiek norādīts, ka ieņemtās Zaporižjas atomelektrostacijas darbinieki arvien negribīgāk sadarbojas ar okupācijas spēku pārstāvjiem un situācija ir ļoti saspringta.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir sākusi pārrunas par kodoldrošības zonas izveidi ap Zaporižjas atomelektrostaciju. Kā pastāstījis aģentūras vadītājs Rafaels Grossi, kurš nesen viesojās stacijā, ir notikusi tikšanās ar ASV valsts sekretāra padomnieci bruņojuma kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Boniju Dženkinsu.
Tā kā pēdējos Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumos atkal izskanējis mājiens uz iespējamo kodolieroču pieminēšanu, šis jautājums aktualizēts arī ANO Ģenerālajā Asamblejā. Kā paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, šāda šantāža ir jāpārtrauc.
"Kodolieroči ir visiznīcinošākais spēks, kāds jebkad ir radīts. Tie nav domāti drošībai, bet gan slaktiņam un haosam. Atbrīvošanās no tiem būtu labākā dāvana nākamajām paaudzēm," uzskata ANO ģenerālsekretārs.
"Kodolieroču šantāžas laikmetam ir jābeidzas! Ideja, ka kāda valsts var uzsākt un uzvarēt kodolkaru, ir neprātīga. Jebkura kodolieroču izmantošana novedīs pie humānā Armagedona.
Mums ir jāpakāpjas atpakaļ! Es aicinu visas valstis izmantot visas dialoga, diplomātijas un sarunu iespējas, lai mazinātu saspīlējumu, kā arī mazinātu vai pilnībā novērstu kodoldraudus."
Kā norādījis Guterrešs, pasaulei ir nepieciešama jauna vīzija, jauns redzējums par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos.
Komentējot Krievijas vadības nesenos izteikumus, arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šorīt TV3 ēterā atzina, ka kodolieroču piesaukšana ir daļa no informatīvā kara, taču arī šādu scenāriju izslēgt nedrīkst.
Viņš piebildis, ka arī trieciens Ukrainas teritorijā nozīmētu tādu eskalāciju, kur visi scenāriji ir iespējami, un tas tiek komunicēts Maskavai nepārprotamā veidā.