Turcijā protesti pret valdību prasījuši vismaz divu cilvēku dzīvības. Ārstu arodbiedrība paziņojusi, ka svētdien bojā gāja kāds jaunietis, kad automašīna ietriecās demonstrantu pūlī, kas mēģināja bloķēt autoceļu Stambulā. Vēl viens 22 gadus vecs vīrietis tika sašauts protestu laikā Hatajas provincē valsts dienvidos un pirmdien nomira slimnīcā. Nav zināms, kas uz viņu šāva, bet policija ir sākusi incidenta izmeklēšanu. Vīrietis bija opozīcijā esošās centriski kreisās Republikāniskās tautas partijas jaunatnes nodaļas biedrs. Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans šo partiju vainojis par musināšanu uz nemieriem.
Plaši protesti valstī turpinājās arī pirmdien, ceturto dienu pēc kārtas. Tūkstošiem cilvēku atkal bija sapulcējušies Taksima laukumā Stambulā, kur izcēlās sākotnēji miermīlīgās demonstrācijas pret plāniem pārbūvēt blakus esošo Gezi parku. Vicinot sarkanus karogus un izkliedzot saukļus, viņi pieprasīja premjera Erdogana atkāpšanos. Iestājoties naktij, netālu no premjera biroja Stambulā atkal izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policiju, kas izmantoja asaru gāzi, kamēr jauniešu pūļi dedzināja automašīnas un atbildēja ar akmeņu mešanu. Par sadursmēm ziņots vēl otrdien no rīta, un līdzīgas ainas piedzīvojusi arī galvaspilsēta Ankara.
Premjers Erdogans, kuru demonstranti apsūdz par autoritārismu un islāma kārtības nostiprināšanu valstī, protestētājus nodēvējis par vandāļiem, uzsverot, ka viņš ticis demokrātiski ievēlēts. Pirms došanās uz vizīti Marokā, Erdogans pirmdien noliedza, ka Turcijā būtu sācies kas līdzīgs „Arābu pavasarim.”
Bet jau vakarpusē, protestējot pret valdību un par „teroru” nodēvējot varasiestāžu vēršanos pret demonstrantiem, Turcijas Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrību konfederācija izsludināja divu dienu streiku. Tā apvieno 11 arodbiedrības ar 240 tūkstošiem biedru. Streiks notiek otrdien un trešdien, un ietekmēs skolas, universitātes un valsts iestādes visā Turcijā.
Tajā pašā laikā Erdogans, jau atrodoties Marokā, izteicās, ka pāris dienās situācija valstī normalizēsies: „Notikumiem Turcijā nav nekāda sakara ar koku izciršanu vai parka pārveidošanu. Aiz tā stāv tie, kas zaudēja vēlēšanās. Tieši viņi izmanto tamlīdzīgas metodes situācijas destabilizēšanai valstī. Demonstrācijas nenotika visās pilsētās. Šobrīd situācija ir nedaudz mierīgāka, un cilvēki sākuši atgriezties pie veselā saprāta. Kad atgriezīšos no šīs vizītes, problēmas būs atrisinātas.”
Vienlaikus premjera sabiedrotais un Turcijas prezidents Abdulla Gils ieņēmis krietni samiernieciskāku pozīciju. Viņš aicināja sabiedrību norimt, solot, ka demonstrantu vēsts ir sadzirdēta:
„Demokrātija nenozīmē tikai vēlēšanas. Tā ir arī iespēja izteikt savas domas, viedokļus un iebildumus dažādos veidos. Mierīgas demonstrācijas ir daļa no demokrātijas. Tā es redzu pēdējo dienu notikumus. Vēlos uzsvērt, ka ar labiem nodomiem sūtītās vēstis ir sadzirdētas. Kad pienāks laiks, viss, kas ir jādara, tiks izdarīts. Esmu drošs - jūs visi jau esat redzējuši zīmes, kas par to liecina.”
Novērotāji uzskata, ka premjera un prezidenta atšķirīgās nostājas liecina arī par abu pieaugošo sāncensību. Īpaši ņemot vērā nākamgad gaidāmās Turcijas prezidenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi valsts galvu ievēlēs tauta.
