Tā sauktā "Krimas fronte" pieprasa referendumu, lai iedzīvotāji varētu izvēlēties, kādu Krimu tie grib – autonomu republiku Ukrainas sastāvā, neatkarīgu valsti vai arī būt daļai no Krievijas. Sevastopoles jaunais mērs paziņoja, ka vietējie ierēdņi viņam nepakļaujas, tāpat viņa sabiedrotie nevar iekļūt domes ēkā.
Ukrainas politologs Vladimirs Visenko uzskarta, ka notiekošais Krimā un citos reģionos ir izdevīgs Krievijai: „Ne tikai tagad, bet arī visu pēdējo gadu, kad Ukrainas iepriekšējā vara nevarēja izvēlēties starp eiropeisko integrāciju un draudzību ar Krieviju, bija jūtama ģeopolitiskā cīņa par Ukrainu. Krievijas līderi nav apmierināti, jo ir zaudējuši šo krīzi. Tagad Krievija vēlas saglabāt savu ietekmi vismaz pār kādu Ukrainas daļu, tāpēc austrumu kaimiņš atbalstīs politiķus un reģionālos līderus, kuri pretosies jaunajai varai, kā arī palīdzēs viņiem informatīvi, organizatoriski, politiski un iespējams arī finansiāli.”
Mūs sagaida dramatiska cīņa par Krimu un iespējams par Sevastopoli. Sevastopolē vispār ir Krievijas kara bāze, no tās viņi noteikti negribēs atteikties,” saka politologs.
Sociālajos tīklos un medijos izplatās ziņas par to, ka Krimā ieradušies Krievijas armijas spēki. Oficiāla apstiprinājuma tam gan nav. Zināms, ka Krimā atrodas Krievijas delegācija. Krievijas Valsts domes NVS lietu komitejas vadītājs Leonids Sluckis radiostacijai „Eho Moskvi” apliecināja, ka Krievija esot gatava uz jebkurām adekvātām darbībām, lai aizstāvētu tautiešu intereses Ukrainā.
Sola nepieļaut šķelšanos
Tikmēr varu zaudējušās Reģionu partijas politiķi sola nepieļaut valsts šķelšanos. „Nav svarīgi, cilvēki runā ukraiņu valodā vai krieviski, mēs esam vienota un nedalāma valsts. Tie ir galvenie principi, uz kuriem balstīta Ukraina. Tie, kas mēģinās izspēlēt separātisma kārti, spēlējas ar uguni. Un tā uzskata visa mūsu partija,” saka Augstākās radas deputāts Mihaels Čečetovs.
Par Krimu ir gatavi cīnīties arī Kijevas Maidana aktīvisti. Radikālās kustības „Labējais sektors” preses sekretārs Artjoms Skoropatskis saka, ka, viņaprāt, karš Ukrainā nav beidzies. „Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos ir problēmas. Liela iedzīvotāju daļa tur pretojas demokrātiskām izmaiņām. Revolūcija nav galā; „Labējais sektors” strādā un mobilizācija mūsu rindās nav atcelta,” norāda Skoropatskis.
Cilvēki tic – situācija stabilizēsies
Savukārt vismiermīlīgāk un optimistiskāk ir noskaņoti paši Ukrainas iedzīvotāji. Latvijas Radio 4 korespondentes Olgas Dragiļevas uzrunātie cilvēki Kijevas ielās pārliecināti, ka agri vai vēlu situācija Krimā stabilizēsies. „Cilvēki vienkārši tur vēlas stabilitāti. Viņi saņem dotācijas, dzīvokļus un negrib tos zaudēt. Bet es domāju, ka palēnām tur viss nomierināsies. Vienkārši izmaiņas virzās no Kijevas uz citiem reģioniem,” saka kāda Kijevas iedzīvotāja.
„Es sagaidu, ka kaut ko šajā situācijā teiks arī Krimas tatāri, jo demonstranti Krimā tagad saka, ka tā esot krievu zeme, bet sākumā tā bijusi Krimas tatāru zeme,” norāda iedzīvotāj. Kāds uzrunātais vīrietis uzsver: „Viņiem arī ir tiesības izteikt savu viedokli tāpat kā te, Kijevā, cilvēki izgājuši ielās un rīkoja demonstrācijas pie Kijevas mērijas un citām ēkām. Tāpēc nenosodu to, kas notiek Krimā.”
Trešdien Krimas Augstākā padome spriedīs par politisko situāciju reģionā. Uz akciju „Pret separātismu” trešdien sanāk arī Krimas tatāri.
Vēstīts, ka Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņas starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem prasīja pirmos upurus. Visasiņainākās kaujas notika aizvadītajā nedēļā, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām sestdien Augstākā Rada atlaida prezidentu, kurš pameta Kijevu un viņa atrašanās vieta pašlaik nav zināma. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā.
