Ik dienu simtiem cilvēku ienāk no Zviedrijas Somijā, kas tikai sanikno vietējos ekonomiskās krīzes nomāktās valsts iedzīvotājus.
Šogad Somija varētu saņemt 25 000 līdz 30 000 patvēruma meklētāju pieprasījumu, kas ir ievērojami vairāk nekā 2014.gadā, kad bija tikai 3600 pieteikumu.
Vairums bēgļu ir no Irākas, Somālijas vai Afganistānas. Parasti viņi dodas uz Zviedrijas ziemeļu pilsētu Haparandu un nereti, nevēloties sākt garo uzturēšanās atļaujas procedūru, izvēlas doties uz netālo Somijas pilsētu Tornio. Pēcāk bēgļi dodas uz Helsinkiem vai kādu citu no lielākajām Somijas pilsētām.
Pēdējo reizi tik masveidīgs bēgļu pieplūdums Somiju skāra 1919.gadā, kad Krieviju pameta daudzi kara bēgļi. Gadu iepriekš boļševiki bija nogalinājuši caru Nikolaju II un visā Krievijas Impērijā noritēja karš starp cara atbalstītājiem un boļševiku spēkiem.
Tikmēr eksperti atzīst pārsteigumu, ka daudzi bēgļi tā vietā, lai paliktu Zviedrijā, kas patvēruma meklētāju vidū ir populāra, nolemj doties uz Somiju. Īpaši šāda tendence ir vērojama irākiešu vidū. „Zviedrija ir laba sīriešiem, taču slikta irākiešiem. Es to lasīju „Facebook”,” AFP sacīja kāds 17 gadus vecs puisis vārdā Ali.
Tikmēr Somijā šur tur ir vērojami antiimigrācijas gājieni. To vidū arī Tornio pilsētā, kur 600 vietējie sestdien uz brīdi nobloķēja Somijas – Zviedrijas robežu, norādot, ka nevēlas patvēruma meklētāju ierašanos.
