Aizgājušajā nedēļā Somijā ir nodibinātas 16 "Refugee Welcome" apakšgrupas oficiālo bēgļu centru tuvumā, un sadarbībā ar Somijas Imigrācijas pārvaldi grupās ir izstrādāti noteikumi un praktiski ieteikumi, kā bēgļiem palīdzēt. Svētdien Helsinkos notika pirmais brīvprātīgo koordinatoru apmācību seminārs.
Tiem, kas bēgļus uzņem savās mājās, piemēram, ir jāzina, ka par izmitināšanu samaksa netiks saņemta, kā arī jāatceras, ka sākumā bēglis ilgi gulēs.
Bēgļu atbalsta grupas atgādina, ka palīdzība būs vajadzīga arī pēc pāris mēnešiem, kad, iespējams, histēriskā palīdzēšanas eiforija somos būs noplakusi un valstī iestāsies tumšais ziemas periods.
Katra jauna diena Somijas bēgļu centrus pārsteidz ar jaunām vajadzībām. Piemēram, svētdien bēgļu centros jaunpienācējiem nebija iespējams nomazgāties dvieļu trūkuma dēļ. Šonedēļ aktuāls ir lūgums ziedot mazus un vidēja izmēra vīriešu treniņtērpus.
Tiek lēsts, ka Somijā patvērumu šī gada laikā meklēs ap 30 000 bēgļu.
Sociālajos medijos "Facebook", "Instagramm" un "Tweeter" plaša mēroga simpātijas izraisījusi kampaņa "Es kādreiz biju bēglis".
"Es kādreiz biju bēglis" aizsācēji uzsver, ka ar šo kampaņu stereotipiskajai diskusijai par imigrantiem gribēts piešķirt sejas un cilvēku stāstus. Kādreizējo bēgļu, bet tagad – Somijas iedzīvotāju pieredze balstās cerībā, drosmē un neatlaidībā. Kampaņas laikā bēgļi īsumā stāsta par izglītības un darba gaitām pēc nokļūšanas Somijā, viņu vidū atrodami visdažādāko profesiju pārstāvji.
Bēgļu atbalsta grupa atgādina, ka der atcerēties: Somijā gaidīti ir arī tie bēgļi, kas spēku zuduma un piedzīvoto traumu rezultātā nekļūs par Somijas cēlējiem, uzņēmējiem vai veiksmīgiem futbolistiem.
Arī Somijas baznīcu draudzes un mācītāji kārtējo reizi ir apliecinājuši, ka nespēj būt vienaldzīgi, izplatot video par Somijas gatavību un viesmīlību bēgļu sagaidīšanai. Luterāņu baznīcas galva Kari Mekinens sacījis, ka grūtībās nonākušo šķirošana pēc ticības piederības viņā izraisa skumjas, bezspēcību un vēlmi pateikt kādu cietāku vārdu. "Jēzus nebija soms," sacīja Mekinens. Baznīca kā nacionālistiska institūcija jau ir vēsture, intervijā laikrakstam "Helsingin Sanomat" piebilst arhibīskaps Mekinens.
Raibajā diskusijā par bēgļu uzņemšanu tiek piesaukta ne tik sena valsts vēsture: gan Karēlijas bēgļi, gan somu bērnu nosutīšana drošībā uz Zviedriju Otrā pasaules kara laikā. Pēckara Somijā patvērums tika atrasts vismaz 400 tūkstošiem bēgļu.
Bēgļu gaitās, kad Padomju Savienība 1939. gadā uzbruka Vīpuri, savulaik devās arī Somijas bijušais prezidents Marti Ahtisāri.
Sarunā ar žurnālu "Suomen Kuvalehti" diplomāts Ahtisāri kritizē bēgļu jautājuma risinātājus. "Esmu nikns uz starptautisko sabiedrību, jo īpaši uz Apvienoto Nāciju Drošības padomes piecām pastāvīgām loceklēm ASV, Apvienoto Karalisti, Franciju, Ķīnu un Krieviju – par to nemākulību un neefektivitāti Sīrijas situācijas risināšanā," viņš saka.
Ahtisāri nav grūti saprast bēgļus. "Cilvēki ir spiesti doties prom. Viņu situācijā, ja es būtu jauns, darītu tieši tāpat," – atzīst Nobela Miera prēmijas laureāts Ahtisāri.
Ziņots, ka pēdējos mēnešos Eiropā no citām valstīm masveidā ienāk bēgļi, pārsvarā no Sīrijas. Tomēr ir arī cilvēki no Eritrejas, Somālijas un citām valstīm. Visbiežāk viņu galamērķis ir nonākt Vācijā vai Zviedrijā.
