Lai arī pēdējā laikā vairums ekspertu atzīst, ka situācija pēc pamiera iestāšanās Ukrainas austrumos ir nedaudz uzlabojusies un aktīvā karadarbība ir ierobežota, ziņas par jaunām sadursmēm un provokācijām tiek saņemtas ik dienu. Tā, piemēram, pretterorisma operācijas vadība paziņojusi, ka pagājušajā naktī vien nelikumīgie kaujinieku grupējumi no granātmetējiem un mīnmetējiem vismaz 16 reizes ir apšaudījuši ukraiņu spēku pozīcijas. Kaujinieku aktivitāte novērota gan Doņeckas tuvumā, gan arī netālu no Mariupoles. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas pārstāvji no savas puses apgalvo, ka ukraiņu karaspēks pamieru ir pārkāpis vismaz 25 reizes.
Doņeckas tautas republikas viens no līderiem Deniss Pušiļins arī aicinājis oficiālo Kijevu atturēties no miera sarunu procesa imitācijas, tā vietā izpildot visas Minskas vienošanās prasības, tostarp noteiktajā laikā izlemjot jautājumu par Donbasa turpmāko statusu.
Šajā visai sarežģītajā situācijā diskusiju uzmanības centrā atkal nonācis jautājums par sankcijām pret Krieviju. Vācijas kanclere Angela Merkele, viesojoties Japānā, aicinājusi saglabāt ieviestās sankcijas, vienlaicīgi norādot, ka ar Maskavu ir nepieciešams saglabāt kontaktus, tostarp arī jautājumā par situāciju Ukrainā. Merkele aicinājusi arī Japānu atbalstīt pret Krieviju ieviestos ierobežojumus.
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks apstiprinājis, ka Eiropas Savienība pašlaik nav gatava pastiprināt sankcijas pret Krieviju pat par spīti dažādām provokācijām Ukrainas austrumos. Intervijā „The New York Times” Tusks atzinis, ka panākt vienprātību 28 dalībvalstu starpā esot ļoti grūti, jo atsevišķi Eiropas politiķi esot gatavi noticēt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs apstāties. Eiropadomes vadītājs šajā jautājumā esot noskaņots daudz skeptiskāk, paužot viedokli, ka militārā, ekonomiskā vai kādā citā ceļā Krievija, visticamāk, centīšoties atjaunot kontroli pār visu Ukrainu.
Savukārt NATO apvienoto spēku komandieris Eiropā Filips Brīdlovs intervijā ukraiņu televīzijas kanālam „1+1” paudis pārliecību, ka Krievijas mērķis ir nevis iegūt kontroli pār Ukrainas teritoriju, bet gan saglabāt ietekmi pār to. Brīdlovs atzīst, ka kopš pagājušā gada Krievijas bruņoto spēku skaits pie Ukrainas austrumu robežas pat ir samazinājies, taču jāņem vērā arī tas, ka daudzi no krievu karavīriem ir iegājuši un karo pašā Ukrainā. Savukārt Krima pamazām tiek pārveidota par militāru placdarmu, kurā tiek sakoncentrēts ļoti mūsdienīgs bruņojums, ar kura palīdzību faktiski ir iespējams kontrolēt visu Melnās jūras reģionu.
Runājot par Krimu, kļuvis zināms, ka televīzijas kanāls „Rossija 1” drīzumā plāno demonstrēt jaunu dokumentālo filmu „Ceļš uz dzimteni”, kurā pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins stāsta par operāciju, kuras mērķis bija atgriezt Krimu Krievijas sastāvā. Svētdien tika publiskota šīs filmas anotācija, kurā Putins atzīst, ka pagājušā gada februārī ir uzdevis specdienestiem un aizsardzības ministriem glābt tā brīža Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Tāpat pirms gada uzsākta operācija Krimas atgūšanai.
Filmas pirmizrādes datums pagaidām netiek atklāts, taču var pieļaut, ka to varētu demonstrēt ap 16. martu, kad tiks pieminēta pirmā gadadiena kopš Krimā sarīkotā, starptautiski neatzītā referenduma par pievienošanos Krievijai.
