Lai gan autoritārā sistēmā socioloģiskās aptaujas jāuztver ar zināmu piesardzību, tomēr tajās iegūtie dati apliecina vispārējā trauksmes līmeņa kāpumu Krievijas sabiedrībā. Īpaši tas vērojams kopš mobilizācijas izsludināšanas.

"Tiek uzskatīts, ka zem 20% sabiedrības ir pilnībā neapmierināta ar šo politiku, tikpat daudz uzskata, ka ir par švaku un vajag iet tālāk. Un tad ir pārējā daļa, kas vienkārši dzīvo. Tie, kas vēlējās aizbraukt un kuriem ir ārzemju pases, daudzi aizbraukuši, izvairoties no mobilizācijas. Bet visi jau nevar aizbraukt, un tad kaut kā mēģina sisties pa to dzīvi," norādīja vēstnieks.

"Faktiski šis karš atnāca pie katra cilvēka un pie katra dzīvokļa durvīm, kur dzīvo cilvēki, kas pakļaujas iespējamam iesaukumam," sacīja Riekstiņš.

Viņš arī komentēja, ka propagandas rupori darbojas ar pilnu jaudu, mēģinot uzbrukumu Ukrainai pasniegt kā aizsardzības karu. Tas saistīts arī ar vienu no Krievijas armijas problēmām – karavīru motivāciju.

KONTEKSTS:

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pirmdien paziņojis, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi. Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nāksies pamest Latviju, bet Latvijas vēstniekam Maskavā Mārim Riekstiņam būs jādodas projām no Krievijas.

Šādā veidā Latvija solidarizējas ar Igauniju, kas pirmdien paziņoja par identisku lēmumu: likt Krievijas vēstniekam atstāt valsti. Tallina šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Maskava pieprasīja Igaunijas vēstniekam atstāt valsti.