Lai kļūtu par Pārstāvju palātas priekšsēdētāju, nepieciešams 218 kongresmeņu atbalsts, taču Makartijam, kurš šo amatu ļoti vēlas jau gadiem ilgi, nav izdevies to sasniegt.
Pret viņa kandidatūru asi iestājas aptuveni 20 labēji noskaņoto republikāņu, kuri dotu priekšroku konservatīvajam Džimam Džordanam.
Pat mazākumā esošo demokrātu kandidāts Hakīms Džefrīzs pirmajās balsošanas kārtās savāca vairāk balsu nekā Makartijs.
Makartijs nav gatavs padoties
Makartijs, kurš ilgus gadus bijis kaismīgs eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītājs un ir bijis ilggadējs partijas finanšu gādātājs, ir apņēmības pilns turpināt balsojumus līdz uzvarai.
Taču jau tagad komentētāji šo izmisīgo cīņu sauc par vēsturiski lielāko sakāvi, jo šī ir pirmā reize 100 gadu laikā, kad Pārstāvju palāta nevar ievēlēt savu priekšsēdētāju jau pirmajā balsošanas kārtā. Tādējādi republikāņi nespēj oficiāli apstiprināt kontroli pār palātu, ko ieguva vidustermiņa vēlēšanās novembrī.
Tradicionāli, kad viena likumdošanas atzara kontrole atrodas opozīcijas partijas rokās, ASV prezidentam lēmumu pieņemšana kļūst ļoti apgrūtināta.
Republikāņi vēlas uzsākt vairākas izmeklēšanas pret prezidentu Džo Baidenu, taču viņš ir arī slavens ar spēju panākt dažādus politiskus kompromisus.
Ņemot vērā nesaskaņas republikāņu iekšienē, Baidenam varētu būt zināmas priekšrocības, meklējot sabiedrotos konkurējošās partijas rindās.
6. janvārī aprit divi gadi kopš Trampa atbalstītāju iebrukuma Kapitolija ēkā, un tiek uzskatīts, ka Baidens nepalaidīs garām iespēju atgādināt sabiedrībai, kurš politiķis un kura partija par to ir atbildīgi.
Jaunievēlētais deputāts melojis par savu pagātni
Republikāņi jau pirms jaunā Kongresa sastāva sanākšanas saskārušies vēl ar kādu skandālu, kurā iesaistīts jaunievēlētais kongresmenis Džordžs Santoss. Atklātībā nonāca informācija, ka viņš ir melojis par savu pagātni.
Tostarp viņš stāstīja, ka esot Ukrainas ebreju izcelsmes, un meloja par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī darbu tādās kompānijās kā "Goldman Sachs" un "Citigroup".
Tāpat ir izrādījušies nepatiesi apgalvojumi par viņa nekustamo īpašumu portfeli. Brazīlijas prokurori arī izmeklē saistību ar iespējamo krāpšanos 2008. gadā, kurā iesaistīta nozagta čeku grāmatiņa.
Ukrainas mediji savukārt ziņo, ka Santosa priekšvēlēšanu kampaņu ir finansējis uzņēmējs Endrū Intraters, kura uzņēmums iepriekš pārvaldīja arī krievu oligarha Viktora Vekselberga aktīvus.
Amerikāņu likumi paredz, ka gadījumā, ja par kādu no noziegumiem deputātam var draudēt vismaz divi gadi cietumā, viņam no amata būtu jāatkāpjas. Pagaidām grūti spriest, vai to darīs Santoss.
