Republikāņi mēģinās izmantot savu ietekmi Kongresā, lai ierobežotu Baidena varu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

ASV otrdien pirmo reizi pēc novembrī notikušajām vidustermiņa vēlēšanām uz pirmo sēdi sanāca jaunais ASV Kongresa sastāvs. Republikāņi pārņems kontroli pār Kongresa Pārstāvju palātu, bet Kongresa augšpalātā Senātā nelielu vairākumu saglabā demokrāti. Šāds iznākums varētu ievērojami piebremzēt vai pat pilnībā apturēt vairākas pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas uzsāktās reformas.

Šoreiz jaunā Kongresa sanākšana ir daudz mierīgāka nekā pirms diviem gadiem, kad republikāņa Donalda Trampa atbalstītāji rīkoja protestus, nespējot samierināties ar viņa zaudējumu ASV prezidenta vēlēšanās. Toreiz šie protesti kulminēja ar protestētāju pūļa vardarbīgo ielaušanos Kapitolija ēkā. Tas notika 6. janvārī, dažas dienas pēc Kongresa sanākšanas uz pirmo sēdi.

Republikāņi mēģinās izmantot savu ietekmi Kongresā, lai ierobežotu Baidena varu
00:00 / 02:21
Lejuplādēt

Republikāņiem būs neliels vairākums

Arī tagad konflikts starp demokrātiem un republikāņiem joprojām dominē Vašingtonas politikā. Kā pirms jaunā Kongresa pirmās sanāksmes paziņojis Republikāņu partijas līderis Pārstāvju palātā Kevins Makartijs, kurš vēlas kļūt arī par Pārstāvju palātas spīkeru, ir pienācis gals demokrātu vienpusējai valdīšanai Vašingtonā, kuru tie varēja izbaudīt kopš Džo Baidena stāšanās amatā.

Pārstāvju palātas spīkera amatā Makartijs plāno nomainīt ilggadējo demokrātu līderi Nensiju Pelosi, taču pašlaik vēl nav skaidrs, vai viņam izdosies iegūt šo amatu.

Pārstāvju palātā republikāņiem ir tikai neliels vairākums (222 vietas no 435), un tas nozīmē, ka spīkera vēlēšanās Makartijam nepieciešams gandrīz visu republikāņu atbalsts.

Taču vairāki republikāņi, galvenokārt Trampa atbalstītāji, nevēlas atbalstīt Makartiju, jo uzskata, ka viņš ir daļa no "valdošās kliķes".

Pirmajā balsošanas kārtā Makartijam neizdevās iegūt vajadzīgās 218 balsis: par viņu nobalsoja tikai 203 deputāti, bet daļa republikāņu atbalstīja citus kandidātus.

Makartijs saņēma pat mazāk balsu nekā demokrātu izvirzītais kandidāts Hakīms Džefriss (212 balsis), kurš gan arī neieguva vairākumu.

Šī ir pirmā reize 100 gadu laikā, kad Pārstāvju palātas spīkers nav ievēlēts jau pirmajā balsošanas kārtā.

Balsošana turpināsies ar otro kārtu, un, ja nepieciešams, ar citām kārtām, kurās Makartija vietā republikāņi varētu izvirzīt arī kādu citu kandidātu.

Republikāņi vēlas izmeklēt Baidena valdības darbību

Tiek uzskatīts, ka republikāņi savas jaunās iespējas varētu izmantot, uzsākot vairākas izmeklēšanas, tostarp par Džo Baidena dēla Hantera Baidena finansiālajiem darījumiem un to, vai šādi darījumi nekompromitē valsts prezidentu.

Šāda izmeklēšana varētu ietekmēt Baidena iespējas atkārtoti kandidēt uz ASV prezidenta krēslu 2024. gadā.

Tāpat tiek prognozēts, ka Pārstāvju palātas Tieslietu komiteja varētu uzsākt izmeklēšanu par Tieslietu departamenta rīcību, pārmeklējot bijušā prezidenta Donalda Trampa rezidenci Maralago un pārbaudot viņa darbības ar slepeniem dokumentiem.

Paredzēts izmeklēt arī valdības reaģēšanu Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī līdz šim īstenoto migrācijas politiku un situāciju uz robežas ar Meksiku.

Ģeopolitisko pētījumu centra direktors Māris Andžāns par iespējamām izmaiņām ASV politikā
00:00 / 02:46
Lejuplādēt

Par spīti republikāņu un demokrātu domstarpībām viens no pirmajiem veicamajiem uzdevumiem būs nākamā gada budžeta apstiprināšana, pretējā gadījumā riskējot ar tā dēvēto federālās valdības slēgšanu.

Abas partijas par vienu no prioritātēm izvirzījušas arī cīņu ar augošo inflāciju, taču pieejas šī mērķa sasniegšanai atšķiras – republikāņi vēlas samazināt valdības izdevumus, bet demokrāti vēlas turpināt dažādas sociālās programmas, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem.

Abām partijām būs svarīgi strādāt pie tā, lai izvairītos arī no potenciāli katastrofāla parādu defolta jeb nespējas atmaksāt savas parādsaistības.

Abas partijas atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai

Amerikāņu mediji uzskata, ka tuvāko mēnešu laikā gan Pārstāvju palāta, gan Senāts aktīvāk vērsīsies arī pret lielo tehnoloģiju kompānijām, republikāņiem prasot lielāku atbildību par viņu partijas biedru un konservatīvo ideju atbalstītāju cenzēšanu, savukārt demokrātiem iestājoties par naida runas apkarošanu, cīņu ar baltajiem nacionālistiem vai saikņu meklēšanu starp sociālajiem tīkliem un garīgās veselības pasliktināšanos.

Neraugoties uz abu partiju domstarpībām, sagaidāms, ka gan demokrāti, gan republikāņi arī turpmāk atbalstīs militārās un finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Republikāņu rindās gan izskanējuši aicinājumi palīdzības apjomus samazināt vai vismaz pastiprināt piešķirto līdzekļu izlietošanas uzraudzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti