Labāk uz Ukrainu sūtīt lodes, nevis savus karavīrus. Kas pamudināja ASV republikāņus mainīt nostāju atbalsta jautājumā

ASV pēc Pārstāvju palātas balsojuma par palīdzību Ukrainai turpinās diskusijas par to, kāda varētu būt Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Maika Džonsona politiskā nākotne. Tāpat izskan minējumi par to, kādēļ pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās Džonsons tomēr nolēmis virzīt uz priekšu jautājumu par palīdzības pakotni.

Atlantijas okeāna otrā pusē vilcināšanās apstiprināt atbalstu Ukrainai bija ilga un republikāņi atbalsta pakotnes pieņemšanu mēģināja sasaistīt ar ASV robežas drošības jautājumiem. Tomēr ilgi gaidītais brīdis pienāca, un sestdien tika balsots par atbalstu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai.

Saprata, ka Ukraina ir ļoti smagā situācijā

Dažas dienas pirms tam Džonsons paziņoja, ka vēlas nostāties vēstures pareizajā pusē un ir kritiski svarīgi nekavēties un balsot par šo atbalstu jau tagad. Līdz ar to ne vienam vien radās jautājums, kas mainījis viņa domas.

ASV medijos, atsaucoties uz anonīmām amatpersonām, izskanējušas vairākas versijas un izskatās, ka domas mainītas pēc vairāku apstākļu kopuma.

Viens aspekts, kas licis mainīt domas, ir Džonsona iepazīšanās ar izlūkdatiem par situāciju Ukrainā un pierādījumiem par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem. Vienā no tikšanās reizēm Ovālajā kabinetā ASV nacionālās drošības amatpersonas mēģināja pārliecināt Džonsonu par to, cik ātri Ukrainā sāk beigties munīcija un cik briesmīgas būtu sekas, ja Ukrainas pretgaisa aizsardzību vairs nepastiprinātu amerikāņu ieroči.

Tāpat Džonsonu esot ietekmējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš stāstījis Džonsonam par Krievijas pastrādātajām zvērībām Ukrainā.

Džonsons riskēja ar savu amatu

Telekanāls CNN savukārt vēsta, ka vēl viens faktors, kas lielā mērā ietekmējis Džonsona lēmumu pieņemšanu, bija tas, ka Džonsona vecākais dēls nesen uzņemts Jūras akadēmijā.

Un kā Džonsons izteicās publiski: "Es labāk sūtītu uz Ukrainu lodes nekā amerikāņu puišus."

Pēdējais piliens, šķiet, bijis Irānas nesenais uzbrukums Izraēlai. ASV prezidents Džo Baidens iepriekš izteicās, ka Ukraina un Izraēla ir divi ASV sabiedrotie, kuriem akūti nepieciešams atbalsts.

Dienu pēc Irānas uzbrukuma Džonsons esot sazinājies ar Pārstāvju palātas Demokrātu frakcijas līderi Hakīmu Džefrisu. Džonsons viņam sacījis, ka ir gatavs rīkoties saistībā ar ārvalstu palīdzību, lai gan zina, ka tas saniknos republikāņus.

Džonsons patiesi ir ievērojami riskējis ar savu amatu, rīkojot šo balsojumu, un tas, kā izceļ analītiķi, nav ierasta parādība Vašingtonā – šādi virzīt kādu jautājumu, zinot, ka tādēļ var nākties amatu zaudēt.

Trampa atbalstītāji trin nažus

Bijušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem joprojām ir ievērojama ietekme Republikāņu partijā, un šis labējais republikāņu spārns ir ļoti neapmierināts ar Džonsona darbībām, proti, ka viņš nav turpinājis spiest Džo Baidenu un demokrātus uz stingrāku robežas politikas noteikšanu kā priekšnoteikumu balsojumam par palīdzību Ukrianai.

Piemēram, republikāņu deputāte Mārdžorija Teilore-Grīna jau izteikusies, ka Džonsons nodevis republikāņu vēlētājus, un draudējusi izsludināt balsojumu par viņa atstādināšanu, ja viņš neatkāpsies pats.

Ja Teilore-Grīna ar saviem atbalstītājiem balsojumā centīsies tikt vaļā no Džonsona, viņam gandrīz noteikti būs jāpaļaujas uz demokrātiem, lai paliktu amatā.

Mērenie demokrāti gan esot pārliecināti, ka var noturēt Džonsonu amatā, un arī tas savā ziņā devis spīkeram pārliecību, ka balsojumam par ārvalstu palīdzību ir jānotiek.

KONTEKSTS:

ASV ilgstoši atbalsta Ukrainu tās karā pret Krieviju, taču Pārstāvju palātas republikāņu frakcijas vidū ir kritiskāk noskaņoti deputāti, kuri iebilda pret Ukrainai sniedzamā atbalsta apmēriem. Tieši viņi mēnešiem ilgi aizkavēja Vašingtonas atbalstu Kijivai.

Konservatīvāko republikāņu ieskatā uzmanība netiek pievērsta citiem svarīgākiem jautājumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Kongresa apakšpalātas spīkers Maiks Džonsons savu partijas biedru kritikas dēļ bija spiests meklēt papildu balsis likumprojekta apstiprināšanai demokrātu mazākuma vidū.

2024. gada 20. aprīlī ASV Kongresa Pārstāvju palāta beidzot apstiprināja likumprojektu par 61 miljardu dolāru vērtas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Atsevišķi republikāņu kongresmeņi ir pauduši gatavību gāzt Džonsonu no amata šī un arī citu palīdzības likumprojektu dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti