Krievijas prezidenta izteikumi sekojuši sarunām ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš paudis pārliecību, ka visas domstarpības ir iespējams atrisināt, rodot visām pusēm pieņemamu iznākumu.
Situācija Ukrainas pierobežā un Krievijas bruņoto spēku vienību sakoncentrēšana it kā militārajām mācībām joprojām rada satraukumu gan Ukrainā, gan Rietumos, kas cenšas panākt šī saspīlējuma mazināšanos.
Putins raksturo Ukrainu kā instrumentu ASV rokās
Viens no atslēgas personāžiem šīs krīzes risināšanā ir Krievijas prezidents Putins, kurš pēdējā laikā notiekošo publiski nebija komentējis. Otrdien pēc tikšanās ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu Putins pavēstīja, ka ASV cenšas ievilkt Krieviju karā Ukrainā, lai izmantotu šādu konfrontāciju kā iemeslu jaunām sankcijām pret Maskavu.
“Mums saka, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu aizsardzības sistēmu. Mēs tam piekrītam. Taču man izskatās, ka ASV ne tik daudz domā par Ukrainas drošību, bet vairāk par Krievijas attīstības ierobežošanu,” prāto Putins.
“Varbūt arī domā par Ukrainu, bet tas ir kaut kur otrajā plānā. Šajā ziņā Ukraina ir tikai līdzeklis, lai sasniegtu savus mērķus. Un to var izdarīt dažādi, piemēram, ievelkot mūs bruņotā konfliktā un piespiežot Eiropas sabiedrotos pieņemt tās bargās sankcijas, par kurām pašlaik runā ASV pārstāvji. Vai arī var mēģināt ievilkt Ukrainu NATO, izvietot tur uzbrukuma ieročus un stimulēt kaut kādus “benderoviešus” risināt Donbasa vai Krimas jautājumus bruņotā veidā. Tādējādi jebkurā gadījumā mēs arī tiktu ievilkti bruņotajā konfliktā.”
Kremlis joprojām nevar samierināties ar NATO paplašināšanos
Kremļa saimnieks atkārtoti uzsvēris, ka Krievija savulaik esot piekrāpta, jo notikusi NATO paplašināšanās uz austrumiem, lai gan Rietumi pēc aukstā kara beigām solījuši to nedarīt. Tieši tāpēc Krievijas prezidents īpaši izcēlis, ka arī šoreiz ne ASV, ne NATO neņemot vērā Krievijas bažas un ignorējot izvirzītās drošības garantiju prasības. Īpaši jau attiecībā uz Ukrainas iespējamo dalību NATO.
Putins uzsvēris, ka, piemēram, Ukrainas pievienošanās aliansei nozīmētu potenciālu pārējo dalībvalstu iesaistīšanos karā, jo Ukraina ir savos pamatdokumentos iekļāvusi Krimas atgūšanu, tostarp militārā ceļā.
Putins pagaidām nav piedāvājis savu redzējumu par krīzes atrisināšanu, taču ir paudis gatavību turpināt sarunas un meklēt izeju no pašreizējā saspīlējuma.
Orbāns gatavs vēl ilgus gadus sadarboties ar Putinu
Situācijā, kad reti kurš Rietumu līderis vēlas iesaistīties tiešās sarunās ar Putinu, šādu iespēju garām nav laidis Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš otrdien Kremlī pauda cerību par sadarbību ar Krieviju uz vēl daudziem gadiem.
Lai arī pašā Ungārijā opozīcija Orbāna vizīti raksturo kā nacionālo interešu nodevību un lai arī Orbāna attiecības ar Eiropas Savienību nav tās labākās, Orbāns norādījis, ka neviens Eiropā nevēlas konfliktu ar Krieviju. Savukārt abu pušu domstarpības, lai arī cik nopietnas tās nebūtu, ir atrisināmas, radot tādu iznākumu, kas būtu pieņemams NATO, kā arī vienlaikus garantētu Krievijas drošību.
Laikā, kad arvien vairāk Eiropas Savienības valstu domā par nepieciešamību pakāpeniski mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, vēl viens no Orbāna vizītes mērķiem bija panākt lielākus piegādātās gāzes apjomus Ungārijai.
Un, kā pēc tikšanās paziņoja Putins, ja daudziem Eiropas partneriem nākamgad var nākties saskarties ar piegāžu problēmām, tad Ungārijai šādu problēmu nebūšot, jo gāzes piegādes apjoma palielinājums esot saskaņots.
