Pirmā tikšanās starp abu pušu valdību pārstāvjiem notiek Naņdzjinas pilsētā, Ķīnas austrumos, netālu no Šanhajas. Naņdzjina pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija arī Ķīnas galvaspilsēta, kad valsti vadīja Nacionālistu partija. Kad 1949. gadā tie komunistiem zaudēja asiņainajā pilsoņu karā, divi miljoni Nacionālistu partijas atbalstītāju aizbēga uz Taivānu. „De facto” radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Kopš tā laika abām pusēm bijušas savas valdības, un pirmie pusoficiālie kontakti starp Pekinu un Taipeju atsākās tikai 90. gados.
Oficiālās valdības līmeņa sarunas, kas turpinās četras dienas, pēc desmitiem gadu ilgām saspringtām attiecībām ir simboliskas, tomēr vēsturiskas. Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Taivānas lietās Čžans Džidzjuņs (Zhang Zhijun) tiekas ar Taivānas Kontinentālo lietu padomes vadītāju, ministru Vanu Juiči (Wang Yu-chi). Abi ir atbildīgās amatpersonas par attiecībām ar otru pusi.
Ņemot vērā sarežģīto vēsturi, telpā, kurā otrdien notika pirmā tikšanās, nebija nekādu karogu, bet uz amatpersonu vārdu plāksnītēm bija tikai vārdi, bez norādēm uz ieņemamo amatu vai valstisko piederību, ziņo aģentūra AFP.
Kā pirms došanās uz Ķīnu atzina Taivānas Kontinentālo lietu padomes vadītājs, vizīti nebija viegli noorganizēt. Viņš norādīja, ka mērķis ir veicināt savstarpējo uzticēšanos un pauda cerību, ka viss noritēs gludi. Sarunu noslēgumā nav paredzēts parakstīt jebkādus līgumus, un nav publicēta arī oficiāla dienas kārtība.
Gaidāms, ka abu pušu delegācijas pārrunās tādus jautājumus kā ekonomiskās attiecības. Pekina varētu aicināt Taivānu pieņemt brīvās tirdzniecības līgumu, kas pašlaik iestrēdzis parlamentā. Bet Taivānas delegācija varētu ierosināt pastāvīgo pārstāvju norīkošanu abu pušu teritorijās. Domājams, Taipeja pieskarsies arī jautājumam par preses brīvību pēc tam, kad Ķīna atteica akreditāciju vairākiem Taivānas medijiem.
Politiska līmeņa tikšanos izdevies noorganizēt pēc pēdējos gados novērojamā atkušņa un uzmanīgiem soļiem attīstīt ekonomisko sadarbību. 2008.gadā par Taivānas prezidentu kļuva samiernieciski noskaņotais Nacionālistu partijas pārstāvis Ma Jindzju. 2010.gadā tika noslēgts plašs tirdzniecības līgums, kaut gan kritiķi norādījuši, ka tas apdraud Taivānas neatkarību. Tāpat atjaunoti tieši lidojumi starp abām pusēm.
Tomēr līdz šim visas sarunas notikušas caur īpaši izveidotām starpniekorganizācijām, kas bijušas pilnvarotas runāt tikai par ekonomiku, bet ne par suverenitātes jautājumiem, kas ir Pekinas un Taipejas problemātisko attiecību pamatā. Ķīna Taivānu joprojām uzskata par atšķēlušos provinci, un salu vēlas, ja nepieciešams, ar spēku, atkal iekļaut savā teritorijā.
