Pagājušajā mēnesī miljoniem cilvēku izgāja gandrīz visu pasaules lielāko pilsētu ielās, lai piedalītos klimata streikos un pieprasītu valstu vadītājiem spert izlēmīgākus soļus klimata pārmaiņu radīto seku novēršanai. 29. novembrī līdzīgā akcijā plānojuši iesaistīties aktīvisti aptuveni 200 pasaules valstīs.
Šīsdienas protesta akcijas aizsāka demonstrācijas Austrālijas lielākajās pilsētās Melburnā un Sidnejā. Simtiem skolēnu, viņu skolotāju, vecāku un citu aktīvistu pulcējās pie valdošās liberālās partijas biroja, pieprasot steidzamu rīcību, jo valsts dienvidaustrumu reģionus pēdējās nedēļās izpostījuši spēcīgi krūmāju ugunsgrēki. Tajos dzīvību zaudējuši vairāki cilvēki un nopostīti vismaz pieci simti ēku. Vietējie mediji ziņo, ka arī protestu laikā gaisā ir jūtama dūmu smaka.
Kā uzsver zinātnieki, vasaras sezona Austrālijā pat vēl nav sākusies, taču klimata pārmaiņu dēļ laiks ir gadalaikam nepieredzēti karsts, sausums ir liels un vējš veicina liesmu izplatību.
Daudzi no aktīvistiem uzskata, ka notiekošajā ir vainojama arī Austrālijas valdība, kuras vadītājs – premjerministrs Skots Morisons – ir noliedzis klimata pārmaiņu saikni ar ugunsgrēkiem, vienlaicīgi aizstāvot fosilo kurināmo turpmāku izmantošanu. Lai arī Austrālijai ar 25 miljoniem iedzīvotāju ir salīdzinoši zemi kaitīgo izmešu apjomi, salīdzinot ar pasaules lielākajiem atmosfēras piesārņotājiem, Austrālija ir viena no pasaulē lielākajām ogļu eksportētājām.
Līdzīgi protesti piektdien notikuši arī Japānas galvaspilsētā Tokijā. Akcijām gatavojas arī Eiropas valstis. Piemēram, Vācijā klimata aktīvisti ir izlēmuši pulcēties aptuveni 500 pilsētās un tiek prognozēts, ka ielās varētu iziet līdz pat 100 tūkstošiem cilvēku.
Sagaidāms, ka tieši piektdien Vācijas parlamenta augšpalāta varētu apstiprināt pasākumu plānu kaitīgo emisiju apmēra samazināšanai. Šo plānu iepriekš apstiprināja arī parlamenta apakšpalāta, taču vides aizstāvības grupas uzskata, ka šie plāni nav pietiekami ambiciozi. Tieši tāpēc piektdienas protestu laikā Vācijas valdība tiks aicināta atteikties no subsīdijām fosilajam kurināmajam, kā arī atslēgt ceturto daļu no ogļu spēkstacijām.
Tāpat protestētāji vēlas pieprasīt, lai līdz 2035. gadam atjaunojamie resursi segtu pilnīgi visas Vācijas enerģētiskās vajadzības.
Globālie klimata protesti notiek vien dienu pēc tam, kad Eiropas Parlaments izsludināja Eiropas Savienības mēroga klimata ārkārtas stāvokli. Pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Savienība tiek aicināta samazināt emisijas par 55% līdz 2030. gadam, lai sasniegtu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.
Jau nākamajā nedēļā Spānijas galvaspilsētā Madridē uz ANO klimata konferenci pulcēsies aptuveni 200 pasaules valstu pārstāvji. Šīs tikšanās galvenais mērķis būs pabeigt 2015. gada Parīzes klimata vienošanās tā dēvēto „rokasgrāmatu”, lai šis līgums varētu pilnībā stāties spēkā 2021. gadā.
