Eiropas Parlaments izsludina ārkārtas situāciju klimata jomā

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien, 28. novembrī, nobalsojis par ārkārtas situācijas pasludināšanu klimata jomā, informē EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Rezolūcija par klimata un vides ārkārtas stāvokļa izsludināšanu pieņemta ar 429 balsīm par, 225 pret un 19 atturoties. Savukārt rezolūcija ar EP ieteikumiem COP25 ANO klimata pārmaiņu konferencei, kas notiks Madridē no 2. līdz 13. decembrim, pieņemta ar 430 balsīm par, 190 pret un 34 atturoties.

Par rezolūciju nobalsojuši Latviju pārstāvošie EP deputāti Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!"), Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"), Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība). Balsojumā atturējās Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība") un Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), vēsta LETA.

Ar rezolūciju ārkārtas situācija vides un klimata jomā pasludināta kā Eiropā, tā citur pasaulē.

Eiroparlamentārieši vēlas, lai visi tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Atsevišķā rezolūcijā EP deputāti aicinājuši Eiropas Savienību (ES) gaidāmajā ANO klimata konferencē iesniegt stratēģiju, lai pēc iespējas ātrāk, bet vēlākais līdz 2050. gadam nodrošinātu oglekļa neitralitāti. Viņi arī aicina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu Eiropas "Zaļajā darījumā" iekļaut mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%.

EP deputāti norādījuši, ka pašreizējās darbības aviācijas un kuģniecības nozarē nespēj nodrošināt vajadzīgo emisiju samazinājumu, tāpēc visām dalībvalstīm savos nacionāli noteiktā devuma (NND) plānos jāiekļauj arī starptautiskās kuģniecības un aviācijas radītās emisijas. Savukārt EK viņi mudina iekļaut jūrniecības nozari ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. 

ES valstīm vajadzētu vismaz divkāršot savas iemaksas starptautiskajā Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā, norādīja EP. 

Tas arī piekodinājis nodrošināt, lai ES budžets pilnībā atbilstu ES starptautiskajām saistībām. Viņi pauž bažas, ka attīstīto valstu pašreizējie solījumi joprojām ievērojami atpaliek no to kolektīvā mērķa ik gadu ieguldīt klimata pārmaiņu apkarošanā 100 miljardus ASV dolārus.

EP arī steidzami aicina visas ES valstis līdz 2020. gadam izbeigt visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilajam kurināmajam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti