Vēlēšanas Igaunijā
Politiskās kaislības ir visur vienādas, un arī Igaunijā cīņa par varas krēsliem ir sīva. Šobrīd saskaņā ar aptauju datiem 5% slieksni varētu pārkāpt piecas Igaunijas partijas. Plecu pie pleca cīnās opozīcijā esošā Reformu partija un premjerministra Jiri Ratasa vadītā Centra partija. Pēc pēdējiem aptauju datiem, Centra partija atpaliek no Reformu partijas par 1,8 procentpunktiem, taču tas nav noteicošais rādītājs, jo prognozes nemitīgi mainās.
Trešā populārākā ir opozīcijā esošā Konservatīvā tautas partija, kuru atbalstījuši 21,3% aptaujāto jeb par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā februāra sākumā. Tā ir partija, kurai ir labēji radikāla izcelsme, bet kura to neatzīst, taču nenoliedz, ka ir par lielāku Igaunijas suverenitāti un ir faktiski eiroskeptisks spēks. Ceturtajā vietā ir valdošajā koalīcijā ietilpstošā Sociāldemokrātiskā partija. Piektajā - ierindojusies valdošās koalīcijas partija "Tēvzeme".
Piecu procentu barjeru varētu pārkāpt jaundibinātā partija "Igaunija 200". Tas ir no sabiedriskas kustības izaudzis politiskais spēks, kurš vēlas vienot cilvēkus, kuri ir pret līdzšinējiem valdošiem spēkiem, sola veidot labāku Igaunijas nākotni un tādu politiku, kas vienīgā ļaus Igaunijai sagaidīt arī 200. jubileju. Partija arī pazīstama ar skandalozajiem plakātiem autobusu pieturās, kas vēstīja, kur ir vieta krieviem un kur igauņiem. Politiskā spēka līdere Kristīna Kallasa gan vēlāk norādīja, ka tas bija domāts speciāli, lai izceltu problēmu, kas joprojām pastāv, piemēram, izglītības sistēmā.
Viens no būtiskajiem jautājumiem, gaidot Igaunijas vēlēšanas ir, vai, ņemot vērā to, cik tuvu ir atbalsta procenti, valdībā būs lielā koalīcija – Centra un Reformu partija, vai arī, ja tās nevienosies, tad vajadzēs piesaistīt citas partijas, un tādējādi valdības veidošanas process varētu ieilgt.
Terēza Meja atliek „Brexit” balsojumu
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir paziņojusi, ka gatavojas atlikt parlamentā paredzēto balsojumu uz 12. martu, kas jau būs pavisam tuvu „Brexit” dienai 29.martā. To viņa paziņoja īsi pirms došanās uz Ēģipti, kur notiek Eiropas Savienības un Arābu valstu samits.
„Mana komanda būs atpakaļ otrdien, un tādēļ nozīmīgais balsojums šonedēļ nenotiks, taču mēs to nodrošināsim 12. martā,” tā britu medijiem pavēstīja Meja. Viņa arī ir piebildusi, ka joprojām Lielbritānijas mērķis ir izstāties no Eiropas Savienības 29. martā un ka tas nav mainījies, kas atvaira kritiku, ka Meja speciāli novilcina laiku, lai panāktu izstāšanās termiņa pārcešanu.
Eksperti saka, ka šis solis vēl vairāk sašķeļ britu valdību. Mediji premjerministrei ir arī vaicājuši, kas notiks tad, ja Lielbritānijas parlaments atkal noraidīs vienošanos ar Eiropas Savienību, uz ko viņa ir atbildējusi, ka ir bezjēdzīgi domāt par to, kas notiks šādā gadījumā, jo tagad visus spēkus koncentrē uz to, lai balsojums būtu pozitīvs.
ASV un Ķīna strīdas par tarifiem
Ķīna un ASV ir pasaules lielākās ekonomikas, kuru saspīlējums, protams, atstāj lielu ietekmi arī uz citām pasaules valstīm. Nedēļas nogalē notika jau ceturtā abu delegāciju tikšanās. Likmes ir augstas, jo, ja vienošanās nebūs, ASV sola pēc 1. marta noteikt 25% lielu sadārdzinājumu Ķīnas preču importam.
Vašingtonai ir daudzi iebildumi, piemēram, par Ķīnas valūtu – juaņu, kurai, ASV ieskatos, tiek mākslīgi uzturēta zemāka vērtība. ASV vēlas arī īpaši vienošanos ar Ķīnu par kiberdrošību, intelektuālā īpašuma tiesībām, pakalpojumiem, lauksaimniecību, subsīdijām.
Donalds Tramps ir sacījis, ka iepriekšējie līgumi viņu neapmierina un viņš vēlas jaunus. Tramps arī plāno tikšanos ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu, un Trampa rokās ir sarunas pagarināt.
