Panorāma

Ukrainas zinātnieki turpina darbu Latvijas augstskolās

Panorāma

Latvija grib iesaistīties ANO tiesā pret Krieviju

Paraksta vienošanos par Ukrainas graudu eksportu

Paraksta vienošanos par Ukrainas graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru

Turcijā ir parakstīta ilgi gaidītā vienošanās par graudu eksporta atsākšanu no Ukrainas ostām pa Melno jūru, kas līdz šim nebija iespējams Krievijas agresijas dēļ.

Paraksta vienošanos par Ukrainas graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru
00:00 / 03:11
Lejuplādēt

Dokuments paredz apsolījumu, ka abas puses neuzbruks kuģiem un ostām, no kurām graudus izved, ka no trim Ukrainas ostām izvedīs 5 miljonus tonnu graudu un tas notiks 120 dienās, kā arī kuģus inspicēs Turcijas ostās. Pēc vienošanās parakstīšanas pasaules tirgos būtiski nokritusies graudu cena.

Līguma parakstīšanas ceremonijā Ukraina un Krievija katra atsevišķi ar Turciju un ANO parakstīja identiskus līgumus. No Ukrainas puses Turcijā ieradies infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs, bet no Krievijas - aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Ceremonijā klātesošais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sacīja, ka Turcijai līdz pārtikas krīzes atrisināšanai ceļš bijis grūts un garš. Savukārt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vienošanos nodēvēja par cerību signālu un pateicās visām sarunās iesaistītajām pusēm.

“Es aicinu visas puses netaupīt pūles, lai īstenotu savas saistības.

Mēs arī nedrīkstam taupīt  pūles mieram. Šī ir bezprecedenta vienošanās starp divām asiņainā konfliktā iesaistītām pusēm. Bet šis konflikts turpinās, un cilvēki mirst katru dienu, un katru dienu notiek cīņas. Cerības bāka Melnajā jūrā šodien spīd spoži, pateicoties tik daudzu cilvēku centieniem šajos reģionos, kā arī visai pasaulei grūtajos un nemierīgajos laikos. Lai tas ir ceļš uz cilvēku ciešanu mazināšanu un miera nodrošināšanu," sacīja Gutērrešs.

Vēl pirms līgumu parakstīšanas Ukraina piektdien paziņoja, ka vienošanos par graudu eksporta atsākšanu parakstīs tikai ar Turciju un ANO, noraidot jebkādus tiešus darījumus ar Krieviju. Ukrainas prezidenta palīgs Mihailo Podoļaks solīja Ukrainas militāru atbildi uz jebkādām provokācijām no Krievijas puses un norādīja, ka Krievijas kuģi un pārstāvji netiks ielaisti Ukrainas ostās, kuras izmanto graudu eksportam.

Pēc Podoļaka teiktā, visas nepieciešamās kravas kuģu pārbaudes "veiks apvienotas grupas" Turcijas ūdeņos.

Zināms, ka Krievijas iebrukuma rezultātā apturētie labības sūtījumi atsāksies no trim Ukrainas ostām Melnajā jūrā. Šīs ostas ir Odesas osta, Dienvidu osta un Čornomorskas osta. Sūtījumu drošību uzraudzīs visu pušu pārstāvji, kas atradīsies Stambulā. Tiek lēsts, ka šī komandcentra izveide prasīs trīs līdz četras nedēļas. Tas nozīmē, ka graudi ar pilnu jaudu tiks transportēti tikai augusta otrajā pusē. ANO lēš, ka pilnvērtīga kuģu kustība uz un no Ukrainas ostām pārtikas eksportam var sākties pēc pāris nedēļām.

Vienošanās neparedz veikt Ukrainas ostu atmīnēšanu. Kuģi pārvietosies pa drošiem jūras ceļiem. Kuģu pārvietošanos starptautiskajos ūdeņos nodrošinās Ukrainas flote un krasta apsardze. Tikmēr Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Olehs Nikolenko vēl pirms līguma parakstīšanas minēja, ka Ukraina atbalstīs tikai tādu vienošanos par graudu eksportu, kas garantē Ukrainas dienvidu reģionu drošību un spēcīgas Ukrainas Bruņoto spēku pozīcijas Melnajā jūrā. Tiek norādīts, ka pušu parakstītais līgums ir spēkā 120 dienas un var tikt automātiski atjaunots bez turpmākām sarunām. Amatpersonas uzskata, ka ar 120 dienām vajadzētu pietikt, lai izvestu vairāk nekā 20 miljonus tonnu Ukrainas ostās iestrēgušo kviešu un citu graudu.

Arī Amerikas Savienotās Valstis jau atzinīgi novērtējušas vienošanos, atzina Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss, un sekos tam, lai Krievija vienošanos pildītu.

„Fakts ir tāds, ka līdz šim šī konflikta laikā Krievija pārtiku padarījusi par ieroci. Viņi ir iznīcinājuši lauksaimniecības objektus. Viņi neļāva miljoniem tonnu Ukrainas graudu nokļūt pie tiem, kam tas ir nepieciešams. Kā jau teicu, mēs principā atzinīgi vērtējam paziņojumu par šo vienošanos. Bet tas, uz ko mēs šobrīd koncentrējamies, ir saukt Krieviju pie atbildības par šī līguma izpildi un Ukrainas labības nodrošināšanu pasaules tirgos,” sacīja Praiss.

Lai gan Ukraina un Krievija apņemas neuzbrukt kuģiem, kas iebrauc vai izbrauc no Ukrainas ostām, Ukraina ir bažīga par potenciāliem uzbrukumiem un Maskavai neuzticas. Sagaidāms, ka jebkuri uzbrukumi vai strīdi jūrā tiks izskatīti apvienotajā komandvadības un kontroles centrā Stambulā.

Arī Gutērrešs raidorganizācijai BBC ir apliecinājis, ka ANO rīcībā nav līdzekļu, lai sodītu Krieviju, gadījumā, ja tā vienošanos pārkāptu, taču tas jebkurā gadījumā būtu milzīgs globāls skandāls. 

Arī pēc dokumenta parakstīšanas graudu fiziska izvešana prasīs laiku, jo lēš, ka būs vajadzīgas nedēļas, iekams kravas kuģi varēs ienākt Ukrainas ostās.  

Iesprostotās Ukrainas labības plūsmu gaida ne vien pati Ukraina, bet visa pasaule, jo Ukrainas lauksaimniecības sektors ir svarīgs labības avots globālajos tirgos, īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur ir milzīgas pārtikas problēmas. Pasaules Pārtikas programmas eksperti norādījuši, ka pagājušajā gadā ar Ukrainas graudiem pasaulē pabaroti aptuveni 400 miljoni cilvēku, kas ir teju tikpat, cik visā Eiropas Savienībā kopumā.

Kopš Krievijas sāktās agresijas Ukrainā graudus no Ukrainas ostām līdz šim nebija iespējams eksportēt, jo Krievija ir ieņēmusi dažas Melnās jūras ostas, un bombardē citas, arī galveno Ukrainas labības eksporta ostu Odesā.

Tikmēr medijos nonāk arvien vairāk ziņu par to, ka krievu okupanti no Ukrainas turpina izvest zagto labību pa saviem ceļiem. Ukrainas prese vēsta, ka kuģi ar zagtajiem graudiem ieradušies Libānas galvaspilsētas Beirūtas ostā, bet nav ņemti pretī. Tad tie turpinājuši ceļu uz Sīriju.

Pēc Rietumu ekspertu aplēsēm, Odesā un tās apkārtnē uzkrājušies aptuveni 20 miljoni tonnu graudu. Bet pēc datiem uz 7. jūniju, Krievija ir nozagusi līdz 500 000 tonnu Ukrainas kviešu 100 miljonu dolāru vērtībā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt