Moldāvi satraucas par savu drošību; jūtas atkarīgi no kara iznākuma Ukrainā

Moldovas drošība šobrīd lielā mērā atkarīga no tā, kā notikumi attīstīsies Ukrainā, Latvijas Radio sacīja Moldovas politikas pētnieks. Valstī valda apjukums – līdzās tam, ka valstī ir liela Ukrainas bēgļu plūsma, daļa moldāvu satraucas par savu drošību. Citi plāno, ko kara gadījumā darīt, bet citi kavējas nostalģijā par Padomju Savienību. Moldovas galvaspilsētā viesojās arī Latvijas Radio.

Moldāvi satraucas par savu drošību; jūtas atkarīgi no kara iznākuma Ukrainā
00:00 / 07:03
Lejuplādēt

Ukrainā notiek nežēlīgs, Krievijas izraisīts karš. Ukrainas dienvidu daļa daļēji ieskauj mazu valsti, kura plašāk atpazīstama ar savu vīnu industriju – tā ir Moldova. Kopš 24. februāra, kad agrā rītā Krievijas karaspēks sāka plašo iebrukumu Ukrainā, mediji ziņo arī par satraukumu Moldovā.

Prokrieviski politiķi un Piedņestra

Moldova nav ne Eiropas Savienības, ne NATO dalībvalsts. Līdzīgi kā daudzām citām bijušajām  padomju republikām Moldovai no Krievijas ietekmes atbrīvoties nav izdevies. Parlamentā ir prokrieviski politiķi, līdz pēdējām vēlēšanām arī prezidents bija Krievijai tuvais Igors Dodons. Šobrīd valsti vada proeiropeiskā politiķe Maija Sandu.

Arī lielākā daļa moldāvu raugās Eiropas Savienības virzienā. Uz to norādīja Moldovas attīstības un sociālo iniciatīvu institūta politikas pētnieks Vjačeslavs Berbeka: “Vairāk nekā 60% iedzīvotāju Moldovā atbalsta iestāšanos Eiropas Savienībā. Partija, kura uzvarēja vēlēšanās pagājušajā gadā, ir proeiropeiska partija.”

Likumsakarīgi, lielākā daļa moldāvu nevēlas tuvināties Krievijai un, protams, nevēlas arī karu. Taču bailes sabiedrībā ir. “Mēs esam kaimiņos Ukrainai. Vairāki bombardētie Ukrainas reģioni ir ļoti tuvu mūsu robežai.

Kad karš sākās 24. februārī, daudzi cilvēki dzirdēja bumbu sprādzienus. Arī Kišiņevā.

Vairāki cilvēki man stāstīja, ka dzird šīs skaņas. Līdz ar to, protams, cilvēki ir nobijušies,” pastāstīja Berbeka.

Svarīgi pieminēt Piedņestras apgabalu, kas ir separātisks reģions Moldovā. Tas nav starptautiski atzīts, tajā ir sava valdība, pat valūta. Savulaik reģiona atdalīšanos atbalstīja Krievija, un joprojām tur atrodas Krievijas karaspēks.

Ukrainas kara sākumā tās sabiedrotais pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko televīzijā parādīja karti, kura it kā atspoguļoja iebrukumu Ukrainā. Kartē bija arī bultas, kuras norādīja karadarbību virzienā no Odesas uz Piedņestru. Daļa ekspertu uzskata, ka tāds varētu būt Putina mērķis – iegūt kontroli pār visu Ukrainas dienvidu daļu un savienoties ar Piedņestru.

Ko saka iedzīvotāji?

Arī Moldovas iedzīvotāji jūt draudus. Daļa ielās satikto iedzīvotāju tiešām satraucas, tikmēr citi pašlaik saglabā mieru.

“Moldovā, jā, jūtos droši. Baidās principā tikai slavenības, kuras redzu internetā. Pazīstamie – nē.”

“Visi šeit zina, ka vajag saglabāt mieru. Tā visiem ir labāk. Mēs zinām šīs sāpes, mums ir radinieki, pazīstamie gan Ukrainā, gan Krievijā. Taču šīs bailes var samazināt, tikai saglabājot mieru.”

“Jā, ir cilvēki, kuri krāj naudu katram gadījumam. Mans priekšnieks atsūtīja video, kā izglābties gadījumā, ja mūs bombardē. Cilvēki tiešām gatavojas. Bet man ir cerība. Arī redzu, ka ukraiņi šobrīd tiek galā labāk, nekā gaidīju. Tāpēc man ir cerība.”

Moldovā ir arī cilvēki, kuri Krievijas karu Ukrainā atbalsta. Pat tādi, kuri labprāt šo valsti redzētu Krievijas sastāvā.

“Nu, kas notiek Ukrainā? Liela nelaime! Pārāk vēlu sāka iznīcināt fašismu, to vajadzēja daudz agrāk sākt darīt. Un ne pat 2014. gadā.”

“Šeit kara nav, man nav bail. Bet es pat gribētu, lai krievi šeit atnāk. Lai atjauno Padomju Savienību. Šī taču nav valsts. Padomju Savienība bija kārtīga valsts. Daudzi šeit grib atjaunot Savienību – arī ar Latviju, Lietuvu.”

Krievijas propaganda

Nostalģija pēc Padomju Savienības nav nejauša. Moldovā samērā brīvi pieejama Krievijas, arī Baltkrievijas veidotā propaganda dažādos informatīvos kanālos šobrīd, kad kaimiņos notiek karš. Arī viesnīcas numuriņā vairākos kanālos translē pagājušajā nedēļā notikušo Putina atbalsta mītiņu, kurš veltīts Krimas aneksijai un karam Ukrainā.

Tomēr notiekot darbs, lai propagandu apkarotu. “Kā pirmās aizvēra “Russia Today” un “Sputnik” interneta vietnes. Pēc tam tika pieņemts lēmums arī Krievijas propagandas kanāliem aizliegt retranslēt ziņu raidījumus. Un tagad tur, kur būtu bijis jābūt ziņu raidījumam, skan tāda liegi ieaijājoša mūzika,” pastāstīja Latvijas vēstnieks Moldovā Uldis Mikuts.

Kopš kara sākuma krietni pastiprinājusies dezinformācija internetā. Pētnieks Vjačeslavs Berbeka uzskata, ka pagaidām izdarīts pārāk maz, jo propagandu televīzijā raida arī ārpus ziņu raidījumiem. Viņaprāt, nozīmīgākiem soļiem pietrūkst politiskās gribas. Viņš norādīja uz joprojām daudziem prokrieviski noskaņotajiem politiķiem. Tāpēc joprojām daļa sabiedrības dzīvo pilnīgi citā realitātē.

Vai bažām ir pamats?

Latvijas Radio vaicāja pētniekam, vai ir pamats bažām par Moldovas drošību.

“Nekad nesaki nekad. Es domāju, ka mēs uztrauksimies. Es ceru, ka Krievija neiebruks Moldovā. Bet, protams, mēs esam ļoti atkarīgi no tā, kas notiks Ukrainā. Mēs gribam un ceram, ka ukraiņi noturēsies pretī un padzīs Krievijas armiju no savas teritorijas – noturēs neatkarību, integritāti un brīvību,” sacīja Berbeka.

Tātad moldāvi šobrīd jūtas atkarīgi no tā, kas notiks Ukrainā. Ja ukraiņiem izdosies uzvarēt, tad arī Moldova būs drošībā. Neskatoties uz to, šī tauta esot gatava arī sliktākajam scenārijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt