Pēc vairāku nedēļu ilgām domstarpībām starp Cipra vadīto jauno radikāli kreiso Grieķijas valdību un eirozonas lielāko maksātāju Vāciju abi politiķi sarunās Berlīnē centās uzsvērt kopīgo savos uzskatos par Grieķijas parādu krīzi.
„Grieķi nav sliņķi, un vācieši nav vainojami Grieķijas nelaimēs - mums ir smagi jāstrādā, lai pārvarētu šos stereotipus,” reportieriem sacīja Ciprs.
Savukārt Merkele piekritusi, ka Eiropai „ir jāpārvar šāda veida stereotipi” par sliktām un labām eirozonas loceklēm, lai nodrošinātu kopīgās valūtas nākotni. Vienlaikus starp Atēnām un Berlīni saglabājas domstarpības par labāko veidu, kā grieķiem izpildīt starptautiskajiem aizdevējiem solītos taupība un reformu pasākumus.
Vienlaikus parādu krīzes māktās Grieķijas valdība turpina stīvēties ar aizdevējiem, lai saņemtu papildu finansējumu. Ciprs gan sola arī izstrādāt jaunas strukturālās reformas.
Ciprs skaidroja, ka vajadzīga jauna politiskā kombinācija, "lai mazinātu ekonomiskās un sociālās problēmas, ko ir izraisījusi Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programma. Viņaprāt, pēdējos piecos gados īstenotā ekonomikas glābšanas programma nav bijusi nekāds "veiksmes stāsts". Grieķija cieš no bezdarba un citām valsts ekonomikas sarukuma sekām, norādīja premjers.
Jau vēstīts, ka Atēnas pretendē uz vēl septiņu miljardu eiro maksājumu no starptautiskajiem aizdevējiem, citādi valstij draud bankrots.
Grieķijas finanšu problēmas ilgst jau gadiem. Grieķija krīzes gados no starptautiskajiem aizdevējiem ir aizņēmusies jau divas reizes kopumā 240 miljardu eiro, kam seko arī stingras taupības prasības.
