ĪSUMĀ:
- "Brexit" vienošanos Lielbritānijas parlamentā atbalstīja 202 deputāti, bet noraidīja - 432.
- "Brexit" process nonācis strupceļā; valdībai 3 dienu laikā jāsniedz priekšlikumi par tālāko rīcību.
- EK vadītājs Junkers aicina Lielbritāniju iespējami drīz precizēt tālākos nodomus.
- Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins rosina neuzticības balsojumu Mejai.
- Neuzticības balsojums gaidāms jau trešdien, 16.janvārī.
Pirms balsojuma parlamentā izvērsās plašas debates. Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.
Tikai trīs reizes vēsturē britu valdība parlamentā sakauta ar vairāk nekā 100 balsu pārsvaru un visas trīs reizes bija 1924.gadā.
"Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā," pēc balsojuma atzina premjere. "Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta."
Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.
Simtiem cilvēku – gan "Brexit" atbalstītāji, gan tā pretinieki bija pulcējušies pie parlamenta, gaidot balsojuma rezultātu. Daudziem rokās plīvoja Eiropas Savienības karogi. Sabiedrība ir sašķēlusies.
Raidorganizācijas BBC aptaujātie cilvēki norāda, ka viņiem ir apnicis šis riņķa dancis, un tiešām ir jāļauj sabiedrībai lemt, kas notiks tālāk.
Neuzticības balsojums Mejai
Balsojumu britu parlamentā par vienošanos ar ES par Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka uzskata par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem britu jaunāko laiku vēsturē.
Balsojuma rezultāts nozīmē, ka "Brexit" process ir nonācis pamatīgā strupceļā. Tagad valdībai ir dotas trīs dienas, lai nāktu klajā ar priekšlikumu, ko darīt tālāk.
Premjerministre pēc parlamenta uzklausīšanas savā uzrunā pavēstīja, ka līdz pirmdienai valdība darīs zināmus tālākus soļus, un norādīja, ka katra diena bez risinājuma rada sabiedrībā arvien lielāku neskaidrību un nenoteiktību, kas kopējā procesā nepalīdz.
Premjerministre Meja arī paziņojusi, ka no sava amata neatkāpsies.
Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi "katastrofālu" sakāvi. Korbins ļoti asi izteicies arī sociālās saziņas vietnē "Twitter". "Terēzas Mejas vienošanās ir slikta mūsu ekonomikai, demokrātijai un visai valstij," viņš paziņoja.
Neuzticības balsojums gaidāms jau trešdien, 16. janvārī.
Šis būs jau otrais uzticības balsojums Mejai īsā laikā. Vēl nesen to pieprasīja viņas pašas partijas deputāti. Meja šo balsojumu izturēja, tāpēc ir pamats domāt, ka viņa amatu saglabās, ņemot vērā, ka Mejas "toriji" parlamentā ir vairākumā.
Ja Meja izturēs trešdien gaidāmo neuzticības balsojumu, tas dos vismaz kaut kādu atspēriena punktu "Brexit" procesā, un arī mazinās ārkārtas vēlēšanu iespējamību.
Kādi ir iespējamie scenāriji
Šis ir brīdis, kad viss ir Lielbritānijas pašas rokās.
Ir iespējami vairāki scenāriji: Lielbritānija aptur tālāko izstāšanās procesu, sarīko atkārtotu referendumu vai izstājas no ES bez vienošanās,
kas būtu vissliktākais iznākums arī ES dalībvalstīm.
Eiropas Komisija (EK) publiskojusi garu iespējamo scenāriju sarakstu, kas varētu notikt "cietā "Brexit"" gadījumā - ko nozarēm vajadzētu ņemt vērā, kam gatavoties ES dalībvalstīm.
Kā zināms, pēc 29. marta, kad ir plānota oficiālā Lielbritānijas izstāšanās no ES, Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti, un spēkā vairs nebūs līdzšinējās licences, sertifikāti. Tāpat mainīsies muitas kontroles, kam būs lielāka slodze, var rasties pārrāvumi virtuālajos darījumos, sarežģījumi ceļotājiem. Arī Latvijas valdība gatavojas iespējamajiem sarežģījumiem.
Taču, visticamāk, Meja tagad centīsies atsākt sarunas ar Briseli. Vai tas būs veiksmīgi un izdosies panākt kādu piekāpšanos – to gan grūti prognozēt.
Kā vērtē ES institūciju līderi
Par Lielbritānijas parlamenta balsojumu jau ir izteikušies arī ES institūciju vadītāji.
ES Padomes prezidents Donalds Tusks sociālās saziņas vietnē "Twitter" nepārprotami norāda, ka Londonai ir jāsaņem drosme pateikt, ka tā paliek ES, jo tas ir labākais risinājums. "Ja vienošanās nav iespējama un neviens nevēlas to, ka nav vienošanās, tad, kuram galu galā būs drosme pateikt to, kas ir vienīgais pozitīvais risinājums?"
If a deal is impossible, and no one wants no deal, then who will finally have the courage to say what the only positive solution is?
— Donald Tusk (@eucopresident) January 15, 2019
EK prezidents Žans Klods Junkers atcēlis savu dalību trešdien Eiropas Parlamentā Strasbūrā plānotajās debatēs par "Brexit" un atgriezies Briselē. Viņš izteicis nožēlu par Lielbritānijas parlamenta balsojumu un aicinājis Meju formulēt precīzi – kādas ir viņas vēlmes, lai varētu palīdzēt. "Ar nožēlu pieņemu zināšanai balsojumu britu parlamentā un aicinu Lielbritāniju, cik vien drīz iespējams precizēt savus tālākos nodomus. Laiks ir teju beidzies."
I take note with regret of the outcome of the vote in the @HouseofCommons this evening. I urge the #UK to clarify its intentions as soon as possible. Time is almost up #Brexit https://t.co/SMmps5kexn
— Jean-Claude Juncker (@JunckerEU) January 15, 2019
Vairāki Eiropas valstu līderi sociālajā vietnē "Twitter" pauduši savu nožēlu par britu parlamenta balsojumu. Izskanējuši pat ieteikumi – atteikties no "Brexit" un palikt ES. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks būtībā aicināja atcelt Brexit. Viņš Tviterī retoriski vaicāja: “Ja vienošanās nav iespējama, bet neviens negrib izstāties bez vienošanās, tad kuram būs beidzot drosme pateikt, kas tad ir vienīgais pozitīvais risinājums?”
Strasbūrā, kur notiek Eiropas Parlamenta plenārsēde, vakarā uz sēdi sanāca īpašā deputātu komiteja Brexit jautājumos. Tās vadītājs Gijs Verhofštads pēc sēdes mudināja partijas Lielbritānijas parlamentā atrast kopsaucēju.
“Es gribētu zināt, kādu vienošanos apakšpalāta patiešām vēlas. Šāds iznākums ir britu politiskās sistēmas sekas. Tas ir iznākums cīņai starp kreisajiem un labējiem, starp Konservatīvo partiju un Leiboristiem. Tādēļ ir nepieciešamība pēc starppartiju sadarbības, lai mēs varētu saprast, ko tad Lielbritānija vēlas un tam būtu arī balsu vairākums parlamentā. Un ja šīs priekšlikums būtu ciešākas sadarbības virzienā ar Eiropas Savienību, mēs būtu tam gatavi," sacīja Verhofštads.
Arī Londonas mērs Sadiks Hans aicinājis atsaukt izstāšanos. "Tagad, kad parlamentārieši ir noraidījuši slikto vienošanos, ir ļoti svarīgi, ka premjerministre atsauc 50 pantu, lai izvairītos no "Brexit" bez vienošanās un postošajām sekām Londonai. Sabiedrībai ir jāļauj izlemt, kas sekos tālāk."
Now MPs have rejected this bad Brexit deal, it’s vital the PM withdraws Article 50 to avoid a no-deal Brexit and the disastrous consequences for London. The public must be allowed to decide what happens next. #BrexitVote pic.twitter.com/fuz5dwAVAF
— Mayor of London (@MayorofLondon) January 15, 2019
KONTEKSTS:
Britu parlaments balsoja par diviem dokumentiem. Viens nosaka “šķiršanās” nosacījumus – cik daudz Lielbritānijai būs jāsamaksā ES pēc izstāšanas, tās turpmāko lomu Eiropas Tiesā un pilsoņu tiesības. Tas paredz arī pārejas periodu līdz 2020. gada beigām, kura laikā Lielbritānija varētu panākt nākotnes vienošanās par sadarbību ar ES. Tajā arī iekļauts pats strīdīgākais jautājums par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu. Piedāvāts garantijas risinājums, kas pasargātu Ziemeļīriju un Īriju no cietās robežas ieviešanas, ja gadījumā Lielbritānija tomēr aiziet no Eiropas Savienības, nespējot vienoties par nākotnes sadarbību tirdzniecībā. Otrais dokuments ir nesaistošā politiskā deklarācija, ka Lielbritānija un ES turpinās sarunas par nākotnes attiecībām.
