Šodienas jautājums

«Šodienas jautājums»: Vai mediķu streiks tiks apturēts? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: Vai ES dalībvalstis uzņems no mobilizācijas bēgošos Krievijas vīriešus? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums: Vai ES dalībvalstis uzņems no mobilizācijas bēgošos Krievijas vīriešus?

Latvijas eiroparlamentārieši: Eiropā vēl tikai veidojas izpratne par bēgošajiem no mobilizācijas Krievijā

Eiropas Savienībā vēl tikai veidojas izpratne par bēgošajiem no mobilizācijas Krievijā, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Eiropas Parlamenta deputāti Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!") un Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība").

Eiropas Komisijā norādīja, ka tiekot strādāts ar dalībvalstīm pie kopīga risinājuma attiecībā uz tiem Krievijas pilsoņiem, kas bēg no viņu valstī izsludinātās mobilizācijas. Valstis gan līdz šim publiski paudušas atšķirīgus viedokļus.

"Es personīgi domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Tāpēc, ka tās masas, kas no Krievijas dosies prom, ja ar Krievijas lēmumu robeža netiks aiztaisīta ciet, tas tiešām ir drauds Eiropai," sacīja Kalniete, paužot atbalstu Latvijas lēmumam neuzņemt no Krievijas mobilizācijas bēgošos.

Ijabs piebilda, ka Eiropā izpratne šajā jautājumā veidojas diezgan strauji un Baltijas valstu nostājai pievienojas arī citas valstis, kurām nav tiešās robežas ar Krieviju. Viņa vērtējumā diezgan liela daļa no bēgošajiem Krievijas pilsoņiem iepriekš atbalstīja savas valsts iebrukumu Ukrainā.

"Es domāju – tas noteikti nav Eiropas pienākums viņus ņemt pretī," sacīja politiķis.

Tikmēr Kalniete atgādināja, ka Baltkrievijas robežas migrantu krīzes laikā izpratne par situāciju Eiropā veidojās pakāpeniski. "Vācijai vispār ir problēmas pieņemt realitāti. Tas ir smags vēsturiskais mantojums," piebilda eiroparlamentāriete.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata  – Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas "tautas republikā" un Luhanskas "tautas republikā", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti