Laikraksts lēš, ka tomēr sākotnējās bažas izzuda pēc tam, kad ASV Oklahomas štatā uzsākās Ukrainas militārpersonu apmācības darbā ar pretraķešu aizsardzības sistēmām "Patriot" un intensīvas kara manevru apmācības amerikāņu armijas poligonā Vācijā.
Kā atzīmējis laikraksts, nākamajā kara fāzē Ukrainas armijai nāksies veikt plašus dzīvā spēka manevrus un pretuzbrukumus. Izlaušanās cauri ienaidnieka aizsardzības līnijām nebūs vien tanku bataljonu darbs. Ienaidnieka aizsardzības līnijas pārrāvums prasīs koordinētu uzbrukumu, izmantojot kājnieku karaspēku, kas iezīmēs mērķus tankiem un artilērijas ieročiem, kuri nodrošinās aizsegu un atbalstu. Šādi kombinētie militārie manevri ir ASV militāro kaujas operāciju ekspertīzē un ASV armijas intensīvākās apmācības uzmanības centrā.
Iepriekš ASV centās līdzīgas apmācības rīkot Irākas armijai, kā arī, mazākā mērogā Afganistānas militārpersonām, taču, pēc ekspertu domām, šos centienus var uzskatīti par neveiksmīgiem.
Savukārt Ukrainas armija ir pierādījusi, ka ir tehniski spējīga un atjautīga, un tās kareivji ir parādījuši, ka ir ārkārtīgi motivēti gūt jaunas taktiskās zināšanas un mācīties izmantot jaunu aprīkojumu.
Tikmēr Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta (RUSI) zinātniskais līdzstrādnieks Oleksndrs Daņiļuks savā intervijā "Radio NV" teicis, ka Krievija februārī gatavojas sākt jaunu plaša mēroga ofensīvu Ukrainā. Daņiļuks pieļāvis, ka plaša mēroga ofensīva varētu uzsākties jau jaunnedēļ. Viņš norādīja, ka apmācības līmeņa ziņā uzbrūkošās Krievijas armijas vienības būs vājākas par tām, kuras 2022.gada 24. februārī iebruka Ukrainā. Vienlaicīgi, tām "būs kvantitatīvā priekšrocība, kuras nebija pagājušajā gadā", uzsvēra Daņiļuks.
"Skatieties…es gribu, lai mums būtu skaidrs tas, ka krievi viennozīmīgi plāno februārī uzsākt ofensīvu…varbūt jau nākošnedēļ tas uzsāksies. Ja neuzsāksies, tas nozīmēs, ka krieviem ir plānošanas un izpildījuma problēmas…principā kā visiem…un mums arī…šobrīd krieviem ir papildus iespējas sūtīt frontē desmitiem, ja ne simtiem tūkstošu kareivju," sacīja Daņiļuks.
Savukārt intervijā telekanālam "Freedom" Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks paziņojis, ka Ukraina veic paātrinātas sarunas ar Rietumvalstīm par aviācijas un tāla darbības rādiusa raķešu nodošanu Kijevai. Pēc Podoļaka teiktā, Kijivai šāda veida ieroči cita starpā nepieciešami, lai iznīcinātu Krievijas bruņoto spēku aizmugures infrastruktūru un artilērijas noliktavas anektētajā Krimā.
"Lai mazinātu Krievijas armijas būtiskāko instrumentu…tātad to, ar ko viņi uz frontes līnijas karo…tie ir artilērijas ieroči, galvenokārt…mums ir nepieciešamas raķetes, kuras iznīcinās viņu noliktavas. Krimā vien, es atvainojos, ir vairāk par simts dažādu specifikāciju noliktavām," sacīja Podoļaks.
Viņš piebilda, ka "partneri to visu saprot", bet nevar "atmest daļu sava konservatīvisma", baidoties no izmaiņām pasaules arhitektūrā uz Ukrainas kara fona. Podoļaks uzsvēra, ka pie tā ir jāstrādā, jo īpaši jārāda "īstas šī kara bildes", kā arī "katru dienu skaidri jārunā" par nepieciešamību nodrošināt jaunus Rietumu ieročus.
