Krievijas ultimāts Rietumiem atdzīvina debates Somijā par pievienošanos NATO

Krievijas ieroču žvadzināšana Ukrainas pierobežā Somijā atkal uzkurinājusi debates par šīs valsts pievienošanos NATO.

Gan Somijas prezidents Sauli Nīniste, gan premjerministre Sanna Marina Jaungada uzrunās uzsvēra, ka Somija saglabā sev tiesības jebkurā brīdī pieņemt lēmumu par pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei.

"Pateiksim vēlreiz – Somijas manevra telpa un izvēles brīvība ietver arī iespēju militārai aliansei un pieteikšanos dalībai NATO, ja mēs tā izlemsim," uzsvēra Nīniste.

“Ultimāti, ko Krievija izvirzīja ASV un NATO, attiecas uz Eiropu. Tie ir pretrunā ar Eiropas drošības kārtību. Interešu sfērām šajā desmitgadē vairs nav vietas. Visu valstu suverēnā vienlīdzība ir pamatprincips, kas jāievēro ikvienam," uzsver Somijas prezidents.

"Daudzi eiropieši ir jautājuši, un ne pirmo reizi – vai par mums tiek runāts, neiesaistot mūs? Lai gan prasības tika iesniegts ASV un NATO, šajā situācijā Eiropa nevar vienkārši klausīties. Vairākām valstīm, arī Somijai un Zviedrijai, tiek mests izaicinājums no Eiropas Savienības ārpuses.”

Savukārt Marina savā uzrunā norādīja, ka katrai valstij ir tiesības pašai lemt par savu drošības politiku. Viņa uzsvēra: "Esam demonstrējuši, ka esam mācījušies no pagātnes. Mēs neatteiksimies no mūsu manevra telpas."

Krievijas Ārlietu ministrija pagājušā nedēļā paziņoja, ka Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO "būs nopietnas militāras un politiskas sekas, kas prasīs atbilstošu reakciju no Krievijas puses".

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Somija un tās kaimiņvalsts Zviedrija joprojām saglabā neitrālu valstu statusu, lai gan pieaug to sadarbība ar NATO; gan Helsinkiem, gan Stokholmai ir ciešas divpusējas attiecības ar tādām alianses dalībvalstīm kā Norvēģija, ASV un Lielbritānija.

Zviedrija patlaban pievienoties aliansei neplāno, taču iespējamā dalība NATO šajā valstī vienmēr bijis politisko diskusiju temats.

Lai gan nav sagaidāms, ka Somija varētu nekavējoties lūgt to uzņemt NATO, Krievijas darbības Ukrainas pierobežā un pirms Ziemassvētkiem iesniegtais ultimāts Rietumiem rosinājis somu debates par pievienošanai aliansei, kas nebija sasniegušas tādu intensitāti kopš 2014. gada, kad Maskava anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Nīniste brīdinājis Rietumus, ka gadījumā, ja tie atteiksies no iespējamas militārās pretdarbības Kremļa tīkojumiem, tas tikai vairos Krievijas agresivitāti. Citējot bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera teikto saistībā ar nacistiskās Vācijas nomierināšanas politiku, Somijas prezidents izteicies: "Vienmēr, kad lielvaru grupas mērķis bijis izvairīšanās no kara, starptautiskā sistēma tikusi atstāta tās visnežēlīgākā locekļa varā".

Nacionālās koalīcijas līderis Petri Orpo, kas sen atbalstījis Somijas dalību NATO, norādījis, ka pienācis laiks diskusijai par to, vai Helsinkiem būtu jāiesniedz pieteikums uzņemšanai aliansē, un ka, viņaprāt, iestāšanās tajā uzlabotu gan valsts, gan reģiona drošības situāciju.

"Krievija nesen norādījusi, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas dalība NATO spiedīs to uz militāru reakciju. Šāda valoda ir nožēlojama un vairāk runā par pašas Krievijas patiesajiem nolūkiem (..). Somija nerada nekādus draudus Krievijai," norādījis lielākās opozīcijas partijas vadītājs.

Arī valdošās koalīcijas sastāvā esošo zaļo parlamenta frakcijas vadītājs Ate Harjane atzinis, ka argumenti par labu dalībai NATO ir "kļuvuši spēcīgāki" un ka valstij nekavējoties jāpievienojas aliansei.

Pieaugošais satraukums par iespējamo Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kā arī Maskavas satelīta Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma sarīkotā hibrīdoperācija, organizējot nelegālo imigrantu plūsmu no tā varā esošās Baltkrievijas uz Poliju, Lietuvu un Latviju, likusi arī Baltijas valstu politiķiem norādīt, ka Somijas un Zviedrijas dalība NATO ir izšķiroša drošības situācijas uzlabošanai Krievijas rietumu pierobežā.

Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO "var padarīt visu Ziemeļeiropu stabilāku un drošāku," izteicies Igaunijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihelsons.

Somija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas pēc Aukstā kara nav ievērojami samazinājusi savu armiju. Tas, ka Somijai ir 1340 kilometrus gara robeža ar Krieviju, kā arī atmiņas par Ziemas karu, kad somiem 1939./40. gadā nācās savu neatkarību ar ieročiem rokās aizstāvēt pret toreizējās Padomju Savienības agresiju, ir iemesls tam, ka drošības jautājumiem Helsinkos vienmēr ir augsta prioritāte.

Tajā pašā laikā Somijai ir cieši ekonomiskie sakari ar Krieviju, un drošības eksperti izsakās, ka Nīniste, iespējams, ir viens no tiem Eiropas Savienības (ES) līderiem, pret kuriem Putins izjūt zināmu cieņu un ar kuru Kremļa saimniekam ir pastāvīgi sakari.

Igaunijas Aizsardzības ministrija tikmēr paziņojusi, ka plāno būtiski paplašināt palīdzības sniegšanu Ukrainai, ņemot vērā to, ka Krievija atkal savilkusi pie Ukrainas robežām milzīgus spēkus.

Igaunija plāno piegādāt Ukrainai prettanku bruņojumu. "Javelin" raķetes prettanku raķešu sistēmām, kā arī 122 milimetru haubices ar munīciju.

“Igaunijas Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka šajā sarežģītajā drošības situācijā mēs vēlamies atbalstīt Ukrainu ar ieročiem un munīciju," vēsta ministrijas pārstāvis Pēters Kuimets.

Tas, cik drīz Ukraina varētu saņemt šo palīdzību, gan atkarīgs no Igaunijas sarunām ar sabiedrotajiem. Procedūra paredz – lai nodotu Ukrainas rīcībā "Javelin" raķetes, jāsaņem atļauja no valsts, kur tās ražotas, proti, ASV. Līdzīgi ar haubicēm, kuras Igaunija iegādājās no Somijas, bet Somija tās savukārt reiz pirkusi no Vācijas, un jāiegūst arī šo valstu piekrišana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt