Nav izslēgts, ka Krievijas augstākā ranga virsniekam Gerasimovam uzdots pārraudzīt lielu uzbrukumu, ko Krievijas prezidents Valdimirs Putins vēl cer īstenot.

Militārie eksperti gan uzskata, ka tik biežas pārmaiņas pavēlniecības struktūrā neko labu neliecina par Krievijas armiju. Un diez vai jaunais frontes komandieris attaisnošot Putina cerības.

Gerasimova vārds, visticamāk, būs pazīstams daudziem, jo tieši tā dēvētā "Gerasimova doktrīna" tiek uzskatīta par pamatu līdzšinējām Krievijas darbībām Ukrainā, jau sākot ar 2014. gadu.

Gerasimova doktrīna paredz, ka starpvalstu konfliktos līdz ar militārām darbībām svarīga loma ir arī politiskiem un ekonomiskiem paņēmieniem, dezinformācijas un hibrīdkara operācijām. Pēc citu ekspertu domām, nekādas Gerasimova doktrīnas gan patiesībā nav.

Putins gatavojas ilgstošam karam

Kremļa lēmums nomainīt Surovikinu, kurš kaujas laukā nav pieļāvis nekādas milzīgas kļūdas un kurš Krievijā tiek augstu vērtēts, tostarp militāro apskatnieku aprindās, daudziem ir izraisījis izbrīnu.

Galvenokārt tāpēc, ka tieši Ģenerālštāba priekšnieks Gerasimovs līdz šim vainots ļoti neefektīvajā Ukrainas operācijas uzsākšanā un ieilgšanā.

Kā norāda Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienests, Suvorikina pazemināšanu un Gerasimova iecelšanu par galveno frontē negatīvi uztvers Krievijas ultranacionālisti un militārie blogeri, kuri jau iepriekš kritizējuši ģenerāli Gerasimovu par nesekmīgo kara taktiku.

Kā uzskata britu izlūkdienests, Krievijas militārās kampaņas Ukrainā vadības maiņa liecina par dažādiem izaicinājumiem, ar kuriem Krievija saskaras izvirzīto mērķu sasniegšanā, kā arī par nopietnām izmaiņām prezidenta Vladimira Putina pieejā šim karam.

Kā uzskata ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi, ieceļot Gerasimovu par karaspēka komandieri Ukrainas frontē, Kremlis grib sasniegt divus mērķus.

Pirmkārt, tas ir mēģinājums stiprināt armijas pārraudzību pirms izšķirošiem militāriem soļiem, iespējams, jaunas uzbrukuma operācijas.

Un tas ir politisks solis, aizstāvot Aizsardzības ministriju un apliecinot tās pārākumu pār kritiķiem, tā sauktajiem "silovikiem" un privātās algotņu armijas "Vagner" vadoni Jevgeņiju Prigožinu, kas aizvien vairāk kritizē armiju par neveiksmēm Ukrainas frontē.

Analītiķi arī norāda - armijas pavēlniecības pārstrukturēšana ir signāls starptautiskajai sabiedrībai un pašas Krievijas sabiedrībai, ka Kremlis uzticas Aizsardzības ministrijas struktūrām un ka Putins ir gatavs karot ilgi.

"Parketa ģenerāļi"

Kā uzskata Ukrainas militārais analītiķis Romāns Svitans, Surovikins faktiski bija spiests uzņemties atbildību par nepopulāro Krievijas lēmumu aiziet no Hersonas un Dņepras upes labā krasta. Tas nozīmē, ka Surovikins no ziņu virsrakstiem, visticamāk, pazudīs pavisam, un drīzumā līdzīgs liktenis var gaidīt arī Gerasimovu.

"Ja tuvākajā laikā notiks vai nu vēl kāda Krievijas spēku atkāpšanās no līdz šim ieņemtajām teritorijām, vai Ukrainas spēku strauja virzīšanās uz priekšu, viss negatīvais noskaņojums tiks vērsts pret Gerasimovu.

Un tad viņus abus ar Surovikinu varēs norakstīt. Šādas plēšanās štāba iekšienē, kuras tagad ir nonākušas atklātībā, parasti necenšas izpētīt un izskaidrot. Daudz vienkāršāk ir cilvēkus vienkārši norakstīt," spriež Svitans.

Pēc viņa domām, gan Surovikins, gan Gerasimovs patiesībā ir tā dēvētie "parketa ģenerāļi", kuri kaujas laukā īsti nav bijuši.

Tuvākie mēneši būs izšķirošie

Svitans arī ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā reālā Krievijas spēku pārvaldība ievērojami cietīs, jo Ģenerālštāba priekšniekam tagad nāksies visu militāro darbību vadību pārkārtot pēc saviem ieskatiem un tas prasīs gan laiku, gan raisīs sajukumu, kas varētu nākt par labu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Kā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs, tuvākie divi, trīs mēneši būs izšķirošie un Krievija ir gatava iet uz pilnu banku.

Par gaidāmo ofensīvu izsakās arī starptautiskās politikas un drošības jautājumu komentētājs Marks Galeoti, kurš atgādina, ka no aptuveni 300 000 mobilizēto krievu karavīru kaujās vēl nav sūtīta aptuveni puse.

Pēc viņa vārdiem, Putins joprojām izmisīgi cer, ka, pastiprinot uzbrukumus un ievelkot karu, Rietumos zudīs vēlme atbalstīt Ukrainu.