Krievijas karš Ukrainā ietekmē sadarbību ar Rietumiem kosmosa jomā

Krievijas izvērstais karš Ukrainā kardināli mainījis Rietumu sadarbību ar Krieviju, precīzāk, to iznīcinājis. Un izmaiņas skar arī sadarbību kosmosa jomā. Par to liecina arī Krievijas paziņotais lēmumu no 2024. gada izstāties no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS). Tāpat pēc Krievijas februārī īstenotā plaša mēroga iebrukuma Ukrainā uz lielāku piesardzību eksperti mudina arī sadarbībā ar Ķīnu.

Krievijas karš Ukrainā ietekmē sadarbību ar Rietumiem kosmosa jomā
00:00 / 05:22
Lejuplādēt

Gadu desmitiem ASV un Krievija ir sadarbojušās kosmosa jomā. Sākot no 1975. gada “Apollo”-“Sojuz” testa projekta, kas norisinājās Aukstā kara vidū, līdz pastāvīgai partnerībai Starptautiskās kosmosa stacijas programmā, abas valstis ir strādājušas kopā kosmosā arī tad, kad uz Zemes bija vērojami politiskie satricinājumi.

Bijušais astronauts Skots Kellijs atzinis, ka sadarbība kosmosā starp Vašingtonu un Maskavu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma ir viena no nedaudzajām arēnām, kurā valstis vēl strādā kopā. “Tā ir viena vieta, kas mums ļauj izveidot saikni ar krieviem, kurā mēs nodarbojamies ar kaut ko miermīlīgu. Un, ja mēs zaudējam to, tad mums vairs nepaliek absolūti nekas, kas mūs ar viņiem saista,” sacīja Kellijs.

Kā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) samitā norādījis ESA ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers, kopš 24. februāra pasaules kārtība ir mainījusies un joprojām mainās. Viņš piebilda, ka šīs seismiskās izmaiņas pārveido ne tikai Zemi, bet arī debesis.

Krievijas kosmosa aģentūras "Roskosmos" vadītājs Jurijs Borisovs, kurš amatā nesen nomainīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina atlaisto Dmitriju Rogozinu, jūlija beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija izstāsies no Starptautiskās kosmosa stacijas. “Jūs zināt, ka mēs Starptautiskajā kosmosa stacijā strādājam starptautiskās sadarbības ietvaros.

Mēs noteikti pildīsim visas savas saistības pret partneriem, taču lēmums par izstāšanos no šīs stacijas pēc 2024. gada ir pieņemts.

Es domāju, ka līdz tam laikam mēs sāksim Krievijas orbitālās stacijas izveidi. Uzskatu, ka Krievijas pilotējamās kosmonautikas nākotnei, pirmkārt, jābalstās uz līdzsvarotu un sistemātisku zinātnisku programmu, lai katrs lidojums bagātinātu mūs ar zināšanām kosmosa jomā,” paziņoja Borisovs.

Krievija līdz 2024. gadam plāno izveidot pati savu orbitālo staciju. „Roskosmos” jau 2014. gadā paziņoja par plāniem izveidot nacionālo kosmosa staciju. Tad tika prognozēts, ka tā nonāks orbītā 2019. gadā, bet vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka tā tiks izveidota līdz 2023. gadam. Jautājums, vai Starptautiskā kosmosa stacija spētu izdzīvot bez Krievijas,  joprojām ir atklāts. Arī NASA ir plāni par Starptautiskās kosmosa stacijas pamešanu pēc 2030. gada, aģentūrai pārejot uz sadarbību ar komerciālajām kosmosa stacijām.

Ziņas par Krievijas aiziešanu no stacijas komentēja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss: “Tā ir neveiksmīga attīstība, ņemot vērā svarīgo zinātnisko darbu, kas veikts Starptautiskajā kosmosa stacijā, vērtīgo profesionālo sadarbību, kas mūsu kosmosa aģentūrām ir bijusi gadu gaitā. Īpaši, ņemot vērā mūsu vienošanos par sadarbību kosmosa lidojumu jomā.”

Par spīti karam Ukrainā, ASV jūlijā paziņoja, ka atsāks lidojumus uz Starptautisko kosmosa staciju ar Krieviju. Tāpat nesen starp NASA un „Roskosmos” pēc četru gadu ilgām sarunām tika panākta vienošanās par apkalpes maiņas darījumu. Proti, sākot ar septembri, divi Krievijas kosmonauti startēs ar ASV kosmosa kuģiem no Floridas, bet divi amerikāņu astronauti dosies kosmosā ar Krievijas raķetēm.

Tagad nav skaidrs, kā Krievijas aiziešana no stacijas ietekmēs šo vienošanos. Kā norādījis kosmosa vēsturnieks Džons Logsdons, Krievijas paziņojums par aiziešanu no stacijas ir tikai kārtējais solis saistībā ar saspringtajām Vašingtonas un Maskavas attiecībām. Taču karš Ukrainā, protams, situācijai nepalīdz. Daži gan norāda uz to, ka Krievijas vārdi parasti runā skaļāk par darbiem, un „Roskosmos” jaunais direktors vēlējies izskatīties spēcīgs Putina acīs, tādēļ stacijas pamešana varētu arī nenotikt vai notikt vēlāk nekā 2024. gadā.

Uz attiecību saspīlējumu kosmosā starp Vašingtonu un Maskavu norāda NASA paziņojumā medijiem paustā kritika Krievijai par to, ka tā izmanto Starptautisko kosmosa staciju, lai popularizētu tās iebrukumu Ukrainā. Un tā bija atbilde uz „Roskosmos” 4. jūlijā publiskotajiem attēliem, kuros redzami trīs Krievijas kosmonauti stacijā, turot karogus, kas saistīti ar pašpasludinātajām republikām Ukrainas austrumos.

Rietumi uzmanīgāk skatās arī uz sadarbību ar Ķīnu. Ķīna, kuras astronauti jau sen ir izslēgti no Starptautiskās kosmosa stacijas, jūlijā palaida savas kosmosa stacijas otro moduli. Ķīnas kosmosa stacija nav tik liela kā SKS, tā pilnībā sāks darboties līdz šī gada beigām.

Lai gan Eiropas Kosmosa aģentūra veido partnerattiecības ar ķīniešiem, tagad kosmosa nozares līderi un zinātnieki Rietumos mudina aģentūru steidzami pārtraukt sadarbību ar Maskavas sabiedroto Pekinu. Volodimirs Usovs, kurš līdz 2021. gadam vadīja Ukrainas Valsts kosmosa aģentūru, uzsvēris, ka teju visiem vajadzētu būt skaidram – ja Eiropa noraida jebkādu sadarbību kosmosā ar Krieviju, tai būtu jāievēro tāda pati loģika ar Ķīnu. Viņam piekrita kosmosa politikas eksperts Gregs Otrijs, pēc kura domām, Maskavas un Pekinas tuvo attiecību dēļ eiropiešiem ar Ķīnu jāpārtrauc sadarbība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt