Uz sesiju ieradusies arī Latvijas parlamenta delegācija.
Krievijas delegātiem ierodoties, viņus sagaidīja protestētāju grupa ar vēstījumiem: "Nav krievu – nav asaru, nav krievu – nav noziegumu", "Putina melīgie diplomāti aizbildina teroru Ukrainā – izraidiet tos visus" un "Ukrainas uzvara nozīmē Eiropas drošību".
"Mēs šodien šeit ieradāmies, jo EDSO – organizācija, kas patiesībā iestājas par drošību, uz tikšanos ir uzaicinājusi teroristu valsti – Krieviju. Pēc Ukrainā notikušā tas nav pieņemami. Tas ir kauns!" uzsver ukrainiete Anna Patermana.
Zālē savu attieksmi pret Krievijas klātbūtni īpaši spilgti pauda Latvijas delegācijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
"Nodošu vēstījumu Krievijas Federācijas delegācijai, kas sēž šeit zālē. Gribu citēt ukraiņu robežsargus: "Krievu karakuģi – ej na**j!""
Daļa delegātu pameta zāli, daļa palika. To skaitā arī protestētāji ar Ukrainas karogiem. Starp 57 organizācijas dalībvalstīm 20 jau sākotnēji bija pret Krievijas ierašanos sanāksmē. Pilnībā to boikotēt nolēmusi Lietuva.
"Protams, ir grūti sēdēt kopā ar Krievijas parlamentāriešiem, kuri akli atbalstījuši Kremli. Bet ir svarīgi, lai Krievijas deputāti sadzird mūsu vēstījumu. Es noteikti darīšu viņiem zināmu, ka mēs noraidām karu un ka EDSO Parlamentārā asambleja atbalsta Ukrainu," savu nostāju skaidro EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja Margarēta Sederfelta.
Latviju pārstāvošā Kola rīcību atzinīgi novērtēja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sakot, ka bija pareizi sanāksmē paņemt uzmanību prom no Krievijas vēstījuma.
Tikmēr Austrija atzīst, ka ir pilnībā solidāra ar Ukrainu, bet atļauju Krievijas politiķiem ieceļot pamato ar apstākli, ka Vīnē atrodas EDSO galvenā mītne un Austrijai ir obligāts pienākums ļaut ierasties visu dalībvalstu delegācijām.
Un arī izslēgt Krieviju no EDSO nebūtu pareizi, uzskata Austrija. Tad zustu viens no nedaudziem dialoga kanāliem, kas izveidots vēl Aukstā kara laikā.
"Uzskatu, ka pēdējās desmitgades vienmēr ir pierādījušas – ja šādiem tiltiem vai nu tīši vai nolaidības dēļ ļauj sabrukt, tad to kaut kad nāksies nožēlot. Kādā brīdī, kad tie atkal būs vajadzīgi," spriež Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs.
Sanāksme notiek ļoti simboliskā laikā – 23. un 24. februārī, kad aprit tieši gads, kopš Krievijas sāktā pilna mēroga karu Ukrainā. Sēdēt vienā zālē ar Krieviju jau sākotnēji Ukraina atzina par neiespējamu. Tomēr uz Vīni tās delegācija ir devusies, lai kopā ar sabiedrotajiem paustu savu attieksmi.
"Galvenais, ka šīs taktikas ir vienotas un ka mēs cieši sadarbojamies un saskaņojam savu rīcību ar Ukrainas delegāciju. Kādā veidā tas notiks – tas paliek pašu delegāciju ziņā," sprieda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Krievijai par draudzīgi noskaņotu uzskatītā Austrijas Brīvības partija piektdien Vīnē organizē balli. Krievijas politiķu griešanās dejā, tā atzīmējot kara gadadienu, tomēr netiks ļauta. Austrijas valdība paziņojusi, ka izdotās vīzas der tikai konferences apmeklējumam un ar tām Krievijas delegācija nedrīkst apmeklēt balli.
