Kritiķi aizvien skaļāk sāk draudēt ar valsts iziešanu no eirozonas.
Grieķijas radikāli kreisā valdība ir pavēstījusi skaidri - "Mēs parādsaistības turpināsim atmaksāt tik ilgi, cik vien mums būs iespējams. Valdības pienākums ir spēt segt parādus, kreditoru - ievērot savus solījumus. Algas un pensijas ir prioritāte!"
Atēnām jūnijā SVF kasē ir jāatgriež 1,6 miljardi eiro, taču naudas trūkums makā liedz būt drošiem, ka tas izdosies. Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji jau vairākus mēnešus nespēj vienoties par reformām, kas valstij būtu veicamas, lai varētu izmaksāt pēdējos 7,2 miljardus eiro palīdzības finansējuma.
Lēš, ka grūtie jautājumi ir nodokļi, sociālais atbalsts un ar darbaspēku saistītas reformas. Vienošanās ieilgst, un kritiķi jau ceļ trauksmes zvanus, ka Atēnu naudas maks drīz pavisam būs tukšs un valsts ne tikai nespēs atmaksāt parādus, bet arī būs spiesta izstāties no eirozonas.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis blogā vēstījis, ka Grieķija nav gatava piekāpties vēl stingrākai taupībai, kas valstij jau laupījusi normālu dzīvi pēdējos gados, taču kreditoru vienīgā prasība esot vēl lielāka jostas savilkšana.
Medijos arī parādījušās vēstis, ka Grieķija lūgusi ASV Valsts kases sekretāram pārliecināt SVF atcelt Grieķijas parādu maksājumu uz vēlāku laiku. Valdība to noliedz, taču arī SVF nav izrādījis vēlmi atkāpties no vienošanās, ka parāda atmaksai ir jāsākas noteiktajā laikā.
Grieķijas parādu lietas vēl nesen līderi pārrunāja arī Austrumu partnerības samita laikā Rīgā, izmantojot satikšanās brīdi, un tām veltīja visai daudz laika. Virkne Eiropas valstu līderu norādīja, ka sarunas patiešām ir ievilkušās, tā kā tām bija jābeidzas aprīļa nogalē, taču nu jau sasniegts maijs.
"Finanšu situācija Grieķijā ir ļoti sarežģīta,” tā norādījis arī Eiropas Komisijas viceprezidents, par eiro atbildīgais Valdis Dombrovskis.
Grieķijas valdība pagaidām ir noliegusi iespēju, ka noteiks kontroli kapitāla aizplūšanai no bankām, ja gadījumā sarunas ar aizdevējiem nevedīsies arī līdz maija beigām. Ir bažas, ka bailēs no valsts bankrota cilvēki varētu masveidā sākt izņemt naudu no bankām. Kapitāla kontroli ne tik senā pagātnē ieviesa Kipra.
Taču lēš, ka jau tagad no Grieķijas bankām ir aizplūduši vairāki desmiti miljardi eiro, ko noguldītāji steidzās izņemt jau pēc tam, kad pie varas nāca kreisā valdība, kura sākotnēji pavēstīja, ka negrasās pildīt aizdevēju nosacījumus un vēlas pārskatīt līdzšinējās vienošanās, kas galu galā neizdevās.
Grieķijas valdībai ir atlikusi tikai šī nedēļa, lai nokārtotu attiecības ar aizdevējiem. Rūpīgi notiekošajam līdzi seko arī starptautiskie tirgi.
