Atklāšanas ceremonija bija daļa no svinībām sakarā ar 25 gadiem kopš komunistiskā režīma krišanas Austrumeiropā, tai skaitā arī Bulgārijā.
Gandrīz trīs metrus augstais bronzas piemineklis uz sarkana granīta postamenta ir izstrādāts Polijā, un novietots laukumā, kas nosaukts pāvesta Jāņa Pāvila II vārdā.
Pilsētā pie Dunavas atrodas viena no lielākajām katoļu kopienām Bulgārijā – gandrīz puse no tās iedzīvotājiem ir katoļi. Belenē ir dzimis arī monsenjors Jevgeņijs Bosilkovs, viens no četriem katoļu garīdzniekiem, kam komunistiskais režīms piesprieda savā laikā nāves sodu nošaujot, un ko pāvests Jānis Pāvils II pasludināja par svētlaimīgiem savas vizītes laikā Bulgārijā 2001.gadā.
Uz svinīgo notikumu bija sabraukuši katoļi no visas Bulgārijas, starp oficiālajām personām bija valsts prezidents Rosens Plevnelijevs, kā arī tagadējā pāvesta Franciska nuncijs Bulgārijā monsenjors Anselmo Guido Pekorari, kas iesvētīja pieminekli.
Kā atzīmēja prezidents Plevnelijevs, tā nav nejaušība, ka ceremonijai izvēlēta diena, kad tiek atzīmēta totalitārā režīmu upuru piemiņa, pie tam pilsētā, kur savā laikā atradās lielākā koncentrācijas nometne Bulgārijā. „Zīmīgi, ka atklājam šo monumentu pavisam netālu no vislielākās totalitārā, represīvā režīma ieslodzījuma vietas mūsu valstī – tas paceļas kā ticības un labestības simbols,” teica Plevnelijevs.
Pirms vairāk kā 30 gadiem pāvesta izvēle no sociālistiskas valsts bija izaicinājums, kas nenoliedzami sekmēja totalitārās sistēmas krahu Austrumeiropā.
Šajā kontekstā Jānis Pāvils II ir atpazīstama personība, viena no lielākajām XX gadsimta garīgajām autoritātēm, kas personīgi ir ļoti daudz darījis, lai katoļu baznīca ieietu jaunajā gadu tūkstotī kā progresīva, moderna sistēma, nevis arhaiska dogma. Viņa ietekme un nozīmīgums sniedzās tālu ārpus Vatikāna ietvariem, jo savos daudzajos apustuliskajos ceļojumos allaž centās veicināt kontaktus ar citām reliģiskām konfesijām.
Pāvesta attiecībām ar Bulgāriju ir visai dramatiska vēsture, kur, diemžēl, lielu lomu spēlē 1981.gada 13.maija atentāts Svētā Pētera laukumā Vatikānā, kad turku terorists Ali Agdža vairākas reizes izšāva uz svēto tēvu un viņu smagi ievainoja.
Lai gan nekādi bulgāru vainas pierādījumi oficiāli netika atrasti, Aukstā kara apstākļos Rietumu mediji to izmantoja, lai izvērstu plašu kampaņu pret Bulgāriju un netieši arī pret Padomju Savienību un tās speciālajiem dienestiem.
Jāņa Pāvila II vizīte Balkānu valstī bija būtisks arguments, lai izbeigtu visāda veida insinuācijas šajā sakarā.
Pāvests apliecināja, ka nekad nav ticējis bulgāru dalībai atentātā, un kā samierināšanās zīmi nodeva pareizticīgo kopienai Romā baznīcu “Svētais Vikentijs un Anastasijs”, lai tā varētu netraucēti noturēt dievkalpojumus - skaists un dziļi simbolisks žests.
