Austrumeiropas politikas pētniecības eksperts Andis Kudors intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja - "ja Krievija ietu soli tālāk, tad tās sekas pašai Krievijai būtu neparedzamas gan no Ukrainas spēkiem, gan no visiem, kam ir iespēja tikt pie ieročiem."
Kudors atzina, ka, protams, situāciju Ukrainā ir grūti prognozēt un viss ir iespējams.
Bet domāju, ka Krievijai būs grūti skaidrot plašāku militāro darbību," viņš sacīja norādot, ka "Krievija tomēr grib, lai viņu turpina sveicināt Eiropā".
"Notiks spiediens un Krima tiks paturēta tādā neskaidrā statusā. Un tā būs kā bufera zona starp Krieviju un Rietumiem. Stratēģiski tas tāpat kavēs Ukrainas integrāciju Rietumos," viņš teica.
Arī politologs Toms Rostoks LTV piekrita Kudora prognozēm, atzīstot, ka ir iespējams, ka Ukraina Krimu ir jau zaudējusi.
Nedomāju, ka tā kļūs par Krievijas sastāvdaļu, drīzāk kļūs par tādu pelēko teritoriju kā Abhāzija un Dienvidosetija," viņš sacīja.
Rostoks atzīst, ka šī brīža Krievijas scenārijā ir daudz neskaidrību, bet, viņaprāt, tas ir apzināti.
Ne Kudors, ne Rostoks neparedz, ka Ukrainas teritorijā varētu izcelties nopietna karadarbība. Tomēr Rostoks norādīja, ka Ukrainā šobrīd ir pārejas valdība un cilvēki ir uz viļņa pēc tam, kad ir padzīts iepriekšējais prezidents. "Varbūt tur vēl varētu būt sadursmes. Bet nopietna karadarbība diez vai būs," prognozē politologs.
Eksperti uzskata, ka Eiropas Savienībai ir ekonomiskie instrumenti, ko izmantot, lai ietekmētu Krieviju, tomēr viņi neredz, ka tādi tiešā veidā būtu NATO. Arī ANO iesaistīšana var nenest rezultātus.
Taujāti, vai Krievija nevarētu arī uz Baltijas valstīm attiecināt līdzīgu politiku, kā šobrīd uz Krimu, eksperti norādīja, ka šobrīd tādām bažām nav pamata. Tomēr Rostoks uzskata, ka "mums ir nopietni jādomā par savu drošību".
Mūsu finansējums aizsardzībai ir tālu nepietiekams," teica politologs.
Jau ziņots, ka Latvija ilgstoši neizpilda NATO valstīm nosprausto uzdevumu aizsardzības nozarei veltīt vismaz 2% no IKP.
