„Situācija ir ļoti sarežģīta. Es baidos, ka mums būs vēl neviena vien negulēta nakts. Pēdējie notikumi liek domāt, ka mēs piedzīvosim līdzīgu scenāriju Piedņestras scenārijam,” sacīja Pabriks.
Piedņestras autonomais apgabals 1990.gadā atšķēlās no Moldovas un tajā kārtību uztur Krievijas armijas spēki. Tās neatkarību atzīst tikai Abhāzija, Dienvidosetija, savukārt ANO atzīst Moldovas tiesības uz Piedņestras teritoriju.
Pabriks norāda, ka patlaban lielais jautājums ir tāds, vai Kijevas centrālā vara spēs nodrošināt mieru un kārtību austrumos. Ja tas nenotiks, tad eventuāli ir iespējama valsts sadalīšanās vai pat Ukrainas pilsoņu karš.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pašreizējo situāciju Ukrainā, visticamāk, uztver kā personīgu pazemojumu. Svarīgs ir arī Eiropas Savienības solītais ekonomiskais atbalsts, bez kura valdība nespēs noturēties un kuru būs iespējams saņemt tikai tādā gadījumā, ja Ukraina apņemas veikt valsts vadības reformas.
Toties Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis uzsver, ka situācija vēl attīstīsies un, iespējams, ka negatīvā virzienā. Viņš uzsvēra, ka aizvien aktuāls ir Ukrainas valdības leģitimitātes jautājums. „Viens no variantiem ir ārkārtas vēlēšanas visos līmeņos: parlamenta vēlēšanas, prezidenta vēlēšanas. Tad var runāt par leģitīmu varu,” teica Rublovskis.
Izšķiroša būs bruņoto spēku, milicijas un drošības spēku attieksme pret Jaceņuku un notikumiem valsts austrumos, tostarp Krimā.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
