Tā diskusijā raidījumā „Krustpunktā” atzina ekonomisti un uzņēmēji.
Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzēja Inna Dovladbekova pauda, ka ukraiņus viegla dzīve negaida. „Tuvākajos gados viņiem nāksies dzīvot ļoti smagi. Izaugsme ir gaidāma ātrākais pēc pieciem gadiem (..) Viņiem vajadzīgas arī strukturālās reformas,” saka Dovladbekova. „Ukraiņiem nāksies dzīvot vēl sliktāk (..) Ja atcels visas dotācijas, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem (..) Ja starptautiskie aizdevēji dos finanšu resursus, tad būs jāizvērš ļoti nepopulāras izmaiņas,” brīdina ekonomiste.
Farmācijas uzņēmuma „Olainfarm” valdes loceklis Salvis Lapiņš, kura pārstāvētajam uzņēmumam Ukraina ir otrs lielākais eksporta tirgus, norāda, ka aktivitātes Maidanā medikamentu noietu nav mazinājis – janvārī un, visticamāk, arī februārī tas pat ir pieaudzis. „Bet es domāju, ka lielākais izaicinājums Ukrainai vēl ir priekšā,” viņš saka. Pēc viņa teiktā, Ukrainā ir milzīgs „pelēkās” vai „melnās” ekonomikas īpatsvars – līdzīgi kā 1990.gadu sākumā Latvijā.
Toties Latvijas Bankas eksperts Andris Strazds pauda, ka Ukraina sava valsts budžeta deficītu var daļēji - bet ne pilnībā - samazināt, sarūkot korupcijai. Vienlaikus Strazds atzina, ka pašreizējā situācija Ukrainā nav tik kritiska, kāda tā 2008.gada beigās bija Latvijā.
Tāpat eksperti noraidīja ideju, ka rubļa vērtības krišanās pēdējā laikā būtu iedragājusi Krievijas ekonomikas stabilitāti. Dovladbekova un Strazds atgādināja, ka Krievijai ir milzīgas naudas rezerves, kas ir mērāmas aptuveni ceturtdaļā no valsts ekonomikas. Turklāt savu devumu Krievijas ekonomikai aizvien sniedz eksports.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu.
Janukovičs arī esot lūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus. Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā, un Krievija turpina pulcēt savu karaspēku pie Ukrainas robežas.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē pirmdien nolēma, ka ES Krievijas darbības Ukrainā dēvē par agresijas aktu, un atkārto, ka Krievija ir lauzusi starptautiskos līgumus. Ministri nolēma stingri nosodīt Krievijas agresiju.
