EK: Eirozonas izaugsme ir lēnāka par plānoto

Eirozonas valstu lēnā ekonomiskā atkopšanās pēc krīzes un arvien vēl lielais bezdarbs būs viens no galvenajiem tematiem eirozonas valstu ministru sanāksmē, kas ceturtdien gaidāma Briselē. Jaunākie Eiropas Komisijas (EK) publiskotie dati sola lēnāku eirozonas izaugsmi, nekā bija cerēts iepriekš. Viens no iemesliem ir arī mazāka investoru interese.

Eirozonas valstu finanšu un ekonomikas ministri ceturtdienas vakārā Briselē tiekas laikā, kad prognozes par eirozonas ekonomisko veselību gan šogad, gan nākamajā gadā ir mazāk iepriecinošas nekā bija gaidīts, ekonomikas izaugsmei no 1,7% noslīdot līdz 1,%. To skaidro ar aizvien lēno ekonomisko aktivitāti, gausajām investīcijām, lielo bezdarbu, kas nesteidz sarukt arī par spīti Eiropas Savienības atbalsta programmām. Patlaban visstraujāko izaugsmi izrāda Īrija, kādreizējā tā sauktā programmas valsts, kura bija spiesta aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem, seko Lietuva, Grieķija un Latvija, bet joprojām vislielākās grūtības ar budžeta deficītu, parādiem un citām likstām ir divām Eiropas lielajām ekonomikām – Francijai un Itālijai. Francija arī jaunākajā budžeta plānā ir paredzējusi lielāku budžeta deficītu par 3%, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības nosacījumiem.

Pirmo reizi kopš jaunās Eiropas Komisijas darba sākuma eirozonas ministru sanāksmē piedalīsies arī par finansēm atbildīgai komisārs, francūzis Pjērs Moskovisī, kurš līdz šim bijis Francijas finanšu ministrs un, stājoties darbā, kritizēts par nepietiekamām pūlēm stabilizēt Francijas ekonomiku. Taču Moskovisī līdz šim kritiku noliedzis, norādot uz dažādiem faktoriem, kas Francijai liedz atkopties.

Piektdien sanāksme par finanšu jautājumiem Briselē turpināsies, kad pie viena galda sēdīsies ne tikai eirozonas, bet visu Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri, un līdzīgā kārtā pievērsīsies ekonomikas izaugsmes prognozēm.

Taču paredzams, ka sarunās par situāciju Eiropā kopumā īpašs fokuss būs uz Luksemburgu, kurā starptautiskie pētnieciskie žurnālisti atklājuši starptautiski pazīstamu kompāniju masveida centienus apiet nodokļus un sakārtot savu maksājumu sistēmu tā, lai būtu jāšķiras no iespējami mazākām nodevām.

Pētījuma veicēji uzskata, ka par šo kārtību bijis informēts arī toreizējais Luksemburgas premjerministrs un tagad Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, par to liecina arī nopludinātas nodokļu uzraugu vēstules kompāniju vadītājiem, ka viņu izstrādātā shēma ir atbalstāma.

Eiropas Komisija vēl pirms Junkera sasaukuma bija vairākkārt centusies iegūt informāciju par šiem notikumiem, taču vienmēr atdūrusies pret šķēršļiem. Lai gan kompāniju izveidotā maksājumu sistēma nav nelegāla, tomēr tā liek uzdot jautājumus par vienas no Eiropas bagātākās valsts valdības nodomiem un morāli, norāda eksperti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti