Eiropu pārņēmis 5G sakaru torņu dedzināšanas vilnis

Koronavīrusa pandēmija sev līdzi ir atnesusi arī infodēmiju jeb daudz nepatiesas informācijas par Covid-19. Viena no sazvērestības teorijām apgalvo, ka saslimšanu ar Covid-19 izraisa un izplata 5G mobilo sakaru tehnoloģijas. Šogad Eiropā reģistrēti simtiem uzbrukumu 5G sakaru torņiem. Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir mudinājušas Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt vienotu stratēģiju cīņā pret meliem par 5G.

Eiropu pārņēmis 5G sakaru torņu dedzināšanas vilnisUldis Ķezberis

Aizvadītajā pavasarī Eiropas valstīs regulāri notika uzbrukumi 5G mobilo sakaru torņiem. Visbiežāk ļaundari tiem pielaida uguni. Vārdiskus un fiziskus uzbrukumus piedzīvoja arī inženieri, kuri uzstādīja 5G bāzes stacijas. Uzbrukumu vilnis notika laikā, kad Eiropa bija kļuvusi par vienu no koronavīrusa Covid-19 pandēmijas epicentriem.

Eksperti šos incidentus saista ar internetā izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem, ka 5G tehnoloģijas varētu būt saistītas ar Covid-19 koronavīrusa izplatīšanos. Taču jau pirms pandēmijas apkārt klejoja dažādas sazvērestības teorijas par it kā 5G kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Šveice bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas sāka attīstīt savu 5G mobilo sakaru tīklu, taču iedzīvotāju protesti kavē šo tehnoloģiju ieviešanu.

Vairāku Šveices reģionu valdības, pakļaujoties 5G pretinieku spiedienam, ir noteikušas liegumu jaunu 5G sakaru torņu uzstādīšanai savā teritorijā.

Ženēvā dzīvojošais 5G pretinieks Olivjē Pauds ir pārliecināts, ka šī tehnoloģija kaitēs cilvēku fiziskajai un garīgajai veselībai, kā arī apkārtējai videi.

“Tā ir nevajadzīga evolūcija. Ja tu vēlies noskatīties videoklipu “YouTube” un tā tālāk, tad tas viss ir pieejams tavā mobilajā telefonā un darbojas pietiekami ātri. 5G antenas patērē daudz elektroenerģijas, tāpēc arī viedtālruņi patērēs vairāk, tā ir papildu problēma. Vairāki reģioni noteica moratoriju jaunu 5G sakaru torņu ierīkošanai. Savukārt organizācija, kas izsniedz licences, paziņoja, ka šo jautājumu neizlemj iedzīvotāji un politiķi. Tas ir izaicinājums Šveices politiskajai sistēmai,” Pauds sacīja ziņu aģentūrai AFP.

Šveicē nav reģistrēti uzbrukumi 5G bāzes stacijām, bet vairākas 5G pretinieku grupas ir uzsākušas parakstu vākšanu, lai ierosinātu referendumus par šo tehnoloģiju izmantošanas ierobežošanu valstī.

Telekomunikāciju nozares intereses pārstāvošā asociācija “GSMA” apgalvo, ka

šogad 11 Eiropas valstīs reģistrēti vismaz 183 gadījumi, kad ir notikusi ļaunprātīga 5G mobilo sakaru torņu dedzināšana. Vismaz 87 uzbrukumi notikuši Apvienotajā Karalistē.

Britu varasiestādes uzskata, ka vairums incidentu ir saistīti ar viltus ziņām, ka 5G sakaru tehnoloģijas cilvēku imūnsistēmā rada izmaiņas, kuru rezultātā viņi kļūst uzņēmīgāki pret Covid-19.

Anglijas Nacionālā veselības dienesta galvenais ārsts Stīvens Pouiss norādījis, ka

sazvērestības teorijām par 5G saistību ar Covid-19 izplatīšanos nav nekādu zinātnisku pierādījumu, tāpēc tās apdraud cīņu ar pandēmiju.

“5G stāsts ir pilnīgas blēņas, absurds, vissliktākās no viltus ziņām. Realitāte ir tāda, ka mobilo sakaru tīkli ir ārkārtīgi nozīmīgi mums visiem laikā, kad mēs lūdzam cilvēkus palikt mājās un netikties ar radiniekiem un draugiem. Šos mobilo sakaru tīklus izmanto arī mūsu ārkārtas dienesti un mūsu veselības aprūpes darbinieki. Tāpēc mani ļoti sanikno ziņas, ka cilvēki vēršas pret šo kritiski svarīgo infrastruktūru, kas mums ir nepieciešama šajā ārkārtas situācijā,” sacīja Pouiss.

Nīderlandē, kur šogad 5G sakaru torņi ir aizdedzināti vismaz 30 reizes, Nacionālais drošības un pretterorisma dienests vēršanos pret 5G bāzes stacijām uzskata par bīstamu tendenci, kas apdraud sabiedrības drošību. Dienests norāda, ka sakaru torņu iziešana no ierindas var nopietni ietekmēt mobilo sakaru tīkla pārklājumu un traucēt ārkārtas dienestu darbu.

ES vadība 5G tehnoloģiju attīstīšanu ir pasludinājusi par vienu no stūrakmeņiem, lai nodrošinātu bloka ekonomikas atkopšanos un tehnoloģisko autonomiju.

Taču pagaidām Brisele nav nopietni vērsusies pret dezinformāciju, kas ir saistīta ar 5G.

Tāpēc 15 ES dalībvalstis, tostarp Latvija, oktobrī iesniedza EK kopīgu vēstuli, kurā aicina izstrādāt vienotu bloka stratēģiju, lai atspēkotu nepatiesības par 5G tehnoloģijām.

Dalībvalstis mudina veikt vairāk zinātnisko pētījumu par riskiem, ko cilvēku veselībai var radīt 5G, kā arī organizēt informatīvas kampaņas, lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par 5G tehnoloģijām. Vēstulē teikts, ka tādējādi ES iedzīvotājiem tiktu dota iespēja kritiski novērtēt pieejamo informāciju, lai neatkarīgi nošķirtu patiesību no meliem.

Eiropas Telekomunikāciju tīklu operatoru asociācija nesen publicēja pētījumu, kurā apgalvots, ka 54% Eiropas iedzīvotāju ir pozitīvi noskaņoti pret 5G tehnoloģijām. Vienlaikus lielai daļai eiropiešu nav stingras pārliecības par to, ka dažādi mīti par 5G ir nepatiesi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt