Ēģiptei nav bijis parlamenta kopš 2012.gada jūnija, kad tiesa par nelikumīgu atzina to, kas bija ievēlēts tikai dažus mēnešus iepriekš. Toreiz pārliecinoši uzvarēja kustība „Musulmaņu brālība”, un vēlāk pirmajās brīvajās prezidenta vēlēšanās Ēģiptes vēsturē uzvarēja tās atbalstītais Mohameds Mursi.
Kopš tā laika daudz kas atkal ir mainījies. „Musulmaņu brālība” tagad ir aizliegta kā „teroristu organizācija”. Tās līderi un tūkstošiem atbalstītāju ieslodzīti un viņiem liegts kandidēt vēlēšanās. Pēc 2013.gada militārā apvērsuma, ko vadīja tā brīža armijas ģenerālis, tagad prezidents Abdel Fatahu al Sisi, ieslodzījumā uz vairāku apsūdzību pamata atrodas arī Mursi.
Tagadējā valdība uzstāj, ka šobrīd notiekošās parlamenta vēlēšanas ir pēdējais solis pārejā uz demokrātiju. Savukārt kritiķi norāda, ka lielākā daļa no vairāk nekā pieciem tūkstošiem kandidātu ir tagadējā prezidenta al Sisi atbalstītāji. Un līdz ar to jaunais parlaments, domājams, tikai stiprinās viņa varu.
Al Sisi atbalstošā koalīcija cer iegūt vismaz divas trešdaļas vietu. Tajā startē arī daudzi 2011.gada revolūcijā gāztā ilggadējā prezidenta Hosni Mubakara „Nacionālās demokrātiskās partijas” bijušie biedri. Prezidentu al Sisi atbalsta daudzi, kas noguruši no politiskajiem satricinājumiem kopš Mubaraka gāšanas, un viņš sola atdzīvināt ekonomiku un atjaunot stabilitāti.
Tikmēr daudzas politiski kreisi vai sekulāri noskaņotās kustības, kas bija 2011.gada revolūcijas priekšplānā, šīs vēlēšanas boikotē vai ir maz pārstāvētas.
Vienīgā islāmistu partija, kas startē, ir galēji konservatīvā salafistu partija „Al-Nur”. Tā bija koalīcijas partnere ar „Musulmaņu brālību” pēc 2012.vēlēšanām. Tomēr tagad tā zaudējusi lielu daļu islāmistu simpātiju, jo 2013.gadā atbalstīja Mursi gāšanu.
Ziņu aģentūra “Reuters” norāda, ka uz papīra parlamentam ir plašas pilnvaras - tas var noraidīt prezidenta izvēlētu premjerministru vai sākt impīčmenta procedūru pret valsts galvu.
Bet analītiķi prognozē, ka šis būs prezidenta parlaments un diez vai kalpos kā varas sadalījuma līdzsvars. Jau izskan spekulācijas par konstitūcijas maiņu parlamenta pilnvaru samazināšanai.
Ņemot vērā šos apstākļus, iespējams, svarīgākais rādītājs tam, cik lielu atbalstu iedzīvotāju vidū bauda prezidents, būs vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās. Tomēr pagaidām viss liecina, ka tā būs zema. Analītķi neprognozē, ka piedalīsies vairāk par trešdaļu balstiesīgo. 2012.gada parlamenta vēlēšanās pie iecirkņiem pulcējās lieli pūļi, bet svētdien situācija raksturota kā apātiska, un viss liecina par zemu aktivitāti.
Tas licis valdībai paziņot, ka pirmdien, balsošanas otrajā dienā, valsts sektora darbiniekiem jāstrādā tikai puse dienas, lai viņiem būtu laiks aiziet nobalsot. Varasiestādes aicināja arī privāto sektoru „veicināt” darbinieku došanos uz balsošanos iecirkņiem.
Svētdien un pirmdien notiek vēlēšanu pirmā kārta 14 no 27 Ēģiptes provincēm. Novembrī notiks otrā kārta atlikušajās provincēs. Gala rezultāti gaidāmi decembra sākumā. No 596 deputātu vietām, lielāko daļu ievēl kā neatkarīgos deputātus no vienmandāta apgabaliem. Piekto daļu vietu proporcionāli sadalīs starp partiju sarakstiem, bet 28 deputātus varēs iecelt prezidents. Kritiķi saka, ka vēlēšanu sistēma, kas liek uzsvaru uz individuāliem kandidātiem, ir atgriešanās pie Mubaraka ēras politikas, kas bija labvēlīga pret kandidātiem ar naudu un sakariem.
