Baltkrievijas ārlietu ministrs sacīja, ka šim jautājumiem vizītes laikā Rīgā veltīts daudz laika. Makejs atzina, ka nav gandarīts par šādu NATO soli, taču norādīja, ka partneru rīcība ir jāsaprot. „Mēs to varam saprast, lai gan neatbalstām šo lēmumu. Tajā pašā laikā mēs to neuztveram kā tiešu draudu, bet ir zināmi izaicinājumi, kas jānovērš,” sacīja Makejs.
„Bruņoto spēku kapacitātes audzēšana nav nepieciešama, mums nevajag saspīlējumu. (..) Mums nepieciešams tiešs dialogs, lai nevaldītu neuzticība. Dialogs nepieciešams starp visām iesaistītajām pusēm, vajadzīgas gan NATO sarunas ar Krieviju. gan NATO sarunas ar Baltkrieviju,” sacīja Makejs.
Jau ziņots, ka Varšavā gaidāmajā NATO samitā plānots lemt par alianses klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā.
Vēl maijā NATO Militārās komitejas sanāksmē nolemts, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas. Šāds ieteikums tika apstiprināts arī NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē.
