ĪSUMĀ:
- Sociālie mediji efektīvi tika izmantoti, lai koordinētu un organizētu protestus Arābu pavasara laikā.
- Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikas reģionā sociālo mediju izmantotāju skaits turpina pieaugt un ir vairākas reizes augstāks, nekā tas bija pirms Arābu pavasara.
- Lielākā daļa jauno cilvēku ir vīlušies dzīves kvalitātē pēc Arābu pavasara protestiem.
- Arābu pavasara ietekmētās valstis ir sākušas regulēt interneta un sociālo mediju izmantošanu.
- Tuvo Austrumu iedzīvotāji ir gatavi kārtējo reizi doties protestēt pret valdību saistībā ar savu ekonomisko stāvokli.
Sociālo mediju loma
Bieži nākas dzirdēt, ka sociālie tīkli un sociālie mediji ietekmē politiskos procesus kā vēl nekad, un Arābu pavasara laikā tieši sociālie mediji tika plaši izmantoti - sabiedrība savā starpā komunicēja, lai organizētu sistemātiskus protestus, kas noveda pie politiskās situācijas izmaiņām valstī. Iemesls, kāpēc tas izdevās valstīs, kurās pilsoniskā sabiedrība nav bijusi tik stipra un aktīva, ir tāds, ka interneta un sociālo tīklu platforma bija kaut kas jauns, un valdības spēki nespēja to cieši kontrolēt.
Sociālie mediji, kuru lietotāji bija parastie iedzīvotāji, pēkšņi kļuva ļoti populāri un pārņēma galvenā medija statusu lielai daļai sabiedrības. Pirms tam šo valstu tradicionālie mediji īpaši nesniedza ziņas par valdošajai varai negatīviem protestiem, bet jaunie “pilsoņu žurnālisti” kļuva par visas sabiedrības balsi. Pašreiz notiekošajās konfliktu zonās šādi aktīvisti nav gaidīti, un bieži vien viņi riskē ar savām dzīvībām.
Tomēr Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas sabiedrība pēc Arābu pavasara turpina būt aktīva sociālajos tīklos un medijos. Izplatītāko mediju popularitāte turpina pieaugt gluži tāpat, kā tas notiek pārējos pasaules reģionos. Šāda sociālo mediju attīstība liek domāt, ja Arābu pavasara notikumi atkārtotos, tad, visticamāk, pasaulei būtu pieejamas vairāk iedzīvotāju dzīvo reportāžu, kā arī biežāka informācijas atjaunināšana par notiekošo uz vietas.
Pēc statistikas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona iedzīvotāji ir kļuvuši par aktīviem "Facebook" satura patērētājiem, kamēr paša reģiona iedzīvotāju skaits, kas ir reģistrējušies un izmanto "Facebook", ir trīskāršojies. Arī vizuāli vērsto sociālo platformu kā "Instagram" un "SnapChat" izmantošana ir pārsniegusi vidējo pasaules līmeni. Šīs platformas ir izplatītas vairāk tieši Persijas līča valstīs. Arī video skatīšanās un izplatīšanas vietnē "YouTube" ir izveidots pat sava veida apkopojums arābu televīzijas raidījumiem, kā arī pašā vietnē atrodami daudzi šī reģiona "videoblogeri", kuri nodarbojas gan ar komēdiju, gan ar politisko procesu apskatīšanu.
Jauno cilvēku realitāte ir citādāka
Kopš Arābu pavasara reģionā ir pieaugusi vesela jaunā paaudze, kura ir neapmierināta ar pašreizējo ekonomisko un politisko situāciju valstī. Pētnieki norāda, ka lielākā daļa no viņiem uzskata, ka pirms astoņiem gadiem sāktās revolūcijas nav tikušas pabeigtas līdz galam. Daži no valstu ilglaicīgajiem līderiem tika nomainīti, bet šiem jaunajiem cilvēkiem, kas palīdzēja īstenot varas maiņu, nav bijusi iespēja līdz galam piedalīties jaunas pārvaldības vai vērtību veidošanā. Šī neapmierinātība ar dzīvi pēc Arābu pavasara ir rezultējusies vairāku populistu un jaunu partiju uzvaras gājienā, piemēram, Libānā un Irākā, kur tās ar katrām jaunām vēlēšanām nostiprina savas pozīcijas. Šīs partijas izmanto cilvēku ilgstošo neapmierinātību pret tradicionālajām partijām un tagad tām ir lielāka loma valstu valdības veidošanā.
Tuvie Austrumi ir reģions, kur liela daļa iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem. Pēc 2011. gada notikumiem jaunieši aizvien nav nodarbināti, piemēram, Ēģiptē jauniešu bezdarbs sastāda 34,4%, Tunisijā tie ir 36,3%, kamēr Jordānijā – 39,8%. Šie skaitļi izskaidro cilvēku optimisma zudumu un populistu partiju popularitātes pieaugumu. Liela daļa cilvēku vēlas savas labklājības uzlabošanos, bet valstu piekoptā politika attiecībā pret ekonomikas uzlabošanu ir pārāk lēna, kas liek lielai daļai iedzīvotāju domāt, ka Arābu pavasarī paveiktais ir bezjēdzīgs.
Tomēr, ņemot vērā reģiona lielo jauniešu skaitu un sociālo mediju augošo popularitāti, var redzēt, ka šie jaunieši ir kļuvuši vairāk digitalizēti, tajā pašā laikā saglabājot reģiona kultūras īpatnības, veidojot savdabīgus kontrastus. Viņiem patīk meklēt, skatīties un apspriest vairākas preces tiešsaistē, bet viņi izvairās no to pirkšanas internetā. Jaunieši ir zinātkāri un vēlas iegūt zināšanas, bet viņiem ir ierobežotas iespējas izmantot internetu skolās un augstskolās. Viņi apšauba vairākas idejas par visuma izcelsmi un reliģiju, bet tā vietā, lai atteiktos no iepriekš piekoptajām tradīcijām, viņi tās definē no jauna un pārveido. Jo īpaši viņi ir gatavi izteikt neapmierinātību ar pašreizējo politisko procesu un izrādīt pilsonisko aktivitāti tiešsaistē, bet ir kautrīgi iesaistīties diskusijās ar valsts amatpersonām. Reģions, kas turpina būt viens no zemāk apmaksātākajiem un ar augstāko bezdarba līmeni pasaulē, atkal varētu tikt ierauts jaunos protestos.
Valdības ar internetā organizētiem protestiem nepārsteigt
Vairāku valstu valdības, kas pārcieta Arābu pavasari, ir sekojušas līdzi laikam un mēģinājušas ierobežot sociālo mediju ietekmi. Vairākiem protestiem izplatoties, valdības ievieš cenzūru un aizliedz izmantot sociālo tīklu aplikācijas un mājaslapas, kā tas notika Irākas protestos pret augsto degvielas cenu un elektrības zudumiem. Piemēram,
Irānā interneta ātrums tiek uzturēts mākslīgi lēns, lai aizkavētu protestu koordinēšanu un organizēšanu. Tāpat tiek filtrētas un cenzētas vairākas valstij netīkamas lietas kā piekoptās valsts politikas negatīva atspoguļošana vai kritika starptautiskos interneta medijos.
Savukārt Ēģiptē tiek aizturēti un pat apcietināti vairāku valdošajai varai nepatīkamu "Facebook" lapu uzturētāji, kā arī citu mājaslapu īpašnieki. Vēlāk tikuši izplatīti naidīgi vēstījumi pret šo lapu turētājiem, kas izpaudās kā apsūdzības valsts nodevībā un neglaimojošā dezinformācijā. Ēģiptes gadījums ir īpaši interesants, jo vairākus gadus tā caur likuma grozījumiem cenšas regulēt interneta lietotājus, kuri tagad atrodas zem valsts galvenā mediju regulatora pārraudzības. Regulatoram ir dotas tiesības bloķēt mājaslapas un apsūdzēt noteiktus interneta lietotājus par aicinājumiem pārkāpt valsts likumus. Ēģiptes pašreizējā Abdela Fataha al Sisi vara nevēlas zaudēt kontroli pār valsti, kā reiz tas notika ar pašreizējā prezidenta priekšteči Hosni Mubaraku.
Iespējamā cilvēku uzskatu un sociālo mediju attīstība
Salīdzinot cilvēku skaitu, kas izmantoja sociālos medijus pirms un pēc Arābu pavasara, var novērot to, ka sociālo mediju loma arābu sabiedrībā ir palielinājusies. Notikusi pilsoniskās sabiedrības attīstība, kā arī pieaugušas jauniešu vēlmes vai gaidītais no valsts, kurā viņi dzīvo. Arābu pavasaris bija kā jauna elpa, no kuras visi sagaidīja pārmaiņas. Daļā valstu politiskās pārmaiņas notika, bet ekonomiskās un sociālās pārmaiņas pagaidām ir izpalikušas. Šie jaunieši, atceroties gan cerības, gan vilšanās no Arābu pavasara, no parastiem aktīvistiem kļūs par atbildīgiem savu valstu pilsoņiem, kuri, visticamāk, nesamierināsies ar pašreizējo lietu stāvokli.
Tam klāt pievienojot aktīvo sociālo mediju izmantošanu, augošā neapmierinātība pret reģiona valstu valdību nespēju uzlabot dzīves apstākļus varētu izvērsties vēl vienā protestu vilnī. Ja tā notiktu, tad šie protesti varētu būt daudz lielāki un, visticamāk, arī asiņaini. Liela daļa jauniešu būtu gatava iziet ielās, taču arī valdības spēki ir nodrošinājušies pret organizētiem protestiem sociālo mediju vidē.
Vietējām pārvaldībām steidzami jāuzlabo ekonomika un dzīves apstākļi vai jārēķinās ar pretestību no pilsoņiem. Jordānija šogad piedzīvoja mēnesi ilgus protestus pret jaunu taupības likumu, kā rezultātā premjerministrs atkāpās no sava amata. Tikmēr Irānā kopš 2017. gada beigām līdz pat šim brīdim notiek periodiski protesti, galvenokārt, par valsts ekonomisko politiku, bet, protestiem palielinoties, to motīvs kļuva politisks. Irāka pēdējos trīs gadus piedzīvo smagus protesta viļņus, kuru galvenie iemesli ir sliktie dzīves apstākļi, periodiskas enerģētikas problēmas un pēdējā laikā pat neapmierinātība ar Irākas politiķu pārmērīgu atkarību no Irānas. Iespējams, ka pasaule vēl nav pieredzējusi visas Arābu pavasara sekas.
