Kāds augsta ranga NATO diplomāts izdevumam komentēja, ka spēja aizsargāties pret raķetēm un gaisa triecieniem ir lielākā daļa no plāna, kā aizsargāt Austrumeiropu no iebrukuma. Taču šobrīd šādas spējas neesot.

Pretgaisa aizsardzības nozīmi izcēlis Krievijas karš Ukrainā. Kijiva arvien lūdz papildu sistēmas un tām nepieciešamās raķetes, lai aizsargātu savas pilsētas, karavīrus un enerģētikas tīklu pret Krievijas uzbrukumiem.

Bet rietumvalstu nespēja nodrošināt Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības aprīkojumu pēdējos mēnešos ir uzsvērusi, cik ierobežoti ir šie dārgie un lēni ražojamie krājumi.

"[Pretgaisa aizsardzība] ir viens no lielākajiem trūkumiem, kas mums šobrīd ir," kāds NATO diplomāts sacīja izdevumam "Financial Times". "Mēs to nevaram noliegt."

Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite iepriekš maijā paziņoja, ka valstu grupa, kurā ietilpst gan Baltijas valstis, gan Polija, Norvēģija un Somija, ir vienojušās izveidot "dronu sienu", lai aizsargātu savas kopējās robežas.

Šis paziņojums izskanējis pēc tam, kad Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Polija ir parakstījusi līgumu par pievienošanos Eiropas debesu vairoga iniciatīvai, kurā pašlaik iesaistīta 21 valsts. Iniciatīvas mērķis ir izveidot "Dzelzs kupola" tipa pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas aptver NATO dalībvalstis visā Eiropā.