"Šīs neformālās sanāksmes līdz šim ir bijušas reta parādība NATO. Tāda [sanāksme] notiek tikai trešo reizi – kad zālē ir tikai ministri bez vēstniekiem un citiem kolēģiem. Diskusijas būs ļoti tiešas un atklātas," sarunā ar Latvijas Radio pauda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.

Ministre norādīja, ka šīs sanāksmes uzdevums un tas, ko lūdzis arī alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, ir mēģināt vienoties par atbalsta paketi Ukrainai. Taču to, vai sarunas bijušas sekmīgas, dalībnieki uzzinās vien jūlijā gaidāmajā samitā, jo pēc neformālās sanāksmes paziņojumi nav gaidāmi.

Pēdējās dienās arvien skaļāki kļūst valstu un organizāciju līderu, tostarp arī NATO ģenerālsekretāra lūgumi Rietumu sabiedrotajiem ļaut Ukrainai no šīm valstīm saņemtos ieročus izmantot arī pret mērķiem Krievijas teritorijā.

Debates par to, vai ļaut Kijivai izmantot Rietumu atbalstītāju sūtītos ieročus triecieniem Krievijas iekšienē, var aizēnot tikšanos. Uz neformālo NATO ārlietu ministru sanāksmi ieradies arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. 

Līdz šim Rietumi ir atturējušies ļaut izmantot savus ieročus uzbrukumiem Krievijas teritorijā, baidoties no konflikta eskalācijas plašākā karā ar Krieviju. Tagad viedoklis mainās, bet vienprātības nav – šobrīd zināms, ka 12 valstis ļauj savus Ukrainai piegādātos ieročus izmantot uzbrukumiem Krievijā – Francija, Lielbritānija, Kanāda, Nīderlande, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, Polija un Čehija.

ASV un Vācija ir piesardzīgas,  Itālija kategoriski iebilst. Simboliski, ka šī tikšanās notiek Čehijā, jo tieši Čehija bija iniciatore munīcijas iepirkšanai Ukrainai ārpus Eiropas, kad tās sāka trūkt.

"Tās ir ļoti labas ziņas, ka ļoti drīz notiks pirmā munīcijas un artilērijas šāviņu piegāde un turpināsies munīcijas plūsma uz Ukrainu, ko organizē Čehijas iniciatīva. Liels, liels paldies par visu, ko darāt, bet jo īpaši liels paldies par ļoti svarīgo darbu, ko esat paveikuši Čehijas vadītās munīcijas iniciatīvas izveidē," teica NATO alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

NATO ietvaros dalībvalstu nostāja un aktivitāte ne tikai atšķiras, bet arī mainās. Ja savulaik Francijas iesaiste bija Makrona regulāra zvanīšana Putinam, tad tagad

neoficiāli izskanējis, ka Francija drīzumā varētu nosūtīt militāros instruktorus uz Ukrainu, neskatoties uz dažu sabiedroto bažām un Krievijas kritiku.

Tas tiks paziņots nākamnedēļ Ukrainas prezidenta vizītes laikā Francijā. Tā būs apmācību misija, vairāki simti instruktoru – mācības būs vērstas uz atmīnēšanu, aprīkojuma ekspluatācijas nodrošināšanu un tehnisko ekspertīzi kara lidmašīnām, ko nodrošinās Rietumi. Parīze arī finansētu, apbruņotu un apmācītu Ukrainas motorizēto brigādi. 

"Kara sākumā, kad bija skaidrs, ka Ukraina cīnīsies un nepadosies un ka Krievijai neizdodas Ukrainu ieņemt, jau notika vairākas konsultācijas un diskusijas NATO ietvaros par to, vai valstis, kas dos Ukrainai ieročus, nekļūs par daļu no kara," stāstīja Braže.

"Un šajās diskusijās jau tika atzīts, ka tā nebūs un arī tas, ka Ukrainas pašaizsardzības tiesības, ko garantē ANO hartas 51. punkts, ietver arī tiesības uzbrukt leģitīmiem militāriem objektiem Krievijā, no kuriem tā vai nu gatavojas uzbrukt, vai jau to dara," norādīja ministre.

Braže arī atgādināja, ka piešķirt Ukrainai ieročus vai ļaut tos izmantot pret mērķiem Krievijā nav NATO kolektīvais lēmums un par to lemj atsevišķi katra alianses dalībvalsts.

"Latvija no savas puses ierobežojumus [izmantot piešķirtos ieročus] nebija uzlikusi. Un, kā mēs tagad redzam, ir vesela rinda valstu, kas arī publiski paziņo, ka [ieroču] lietojumu neierobežo. Bet ir arī citas valstis, kas neko nesaka. Un pastāv iespēja, ka arī tās nav uzlikušas ierobežojumus, bet vienkārši nevēlas vai negrib par to runāt," skaidroja Braže.

Sanāksmē NATO ārlietu ministri risinās arī jautājumu par to, kuram būtu jākļūst par organizācijas nākamo ģenerālsekretāru. Pēc četriem pilnvaru pagarinājumiem Jensam Stoltenbergam termiņš beidzas oktobrī. Ilggadējais Nīderlandes premjerministrs Marks Rute tiek uzskatīts par visticamāko pēcteci, bet vienošanos par viņu kavē tas, ka savu kandidatūru pieteicis Rumānijas prezidents, kuru atbalsta divas valstis – Rumānija un Ungārija.